Gābors Betlens (ungāru: Bethlen Gábor, rumāņu: Gabriel Bethlen; dzimis 1580. gadā, miris 1629. gada 15. novembrī) bija Transilvānijas hercogs (1613–1629) un Ungārijas karalis (1620-1621). Pats būdams kalvinists, atbalstīja protestantu spēkus Eiropā Trīsdesmitgadu kara laikā.

Kļuva par Transilvānijas valdnieku 1613. gadā ar osmaņu karaspēka atbalstu. Kad imperators Ferdinands II 1618. gadā iebruka Bohēmijā, Betlens savukārt Košici, un tika deklarēts par Ungārijas galvu un protestantisma aizstāvi, vēlāk ieņemdams lielu daļu Ungārijas. Tomēr pēc čehu sakāves Baltā Kalna kaujā 1620. gada 8. novembrī Betlemam nācās atkāpties. Tālākā Trīsdesmitgadu kara laikā, atbalstot protestantu spēkus, vēl divas reizes iebruka Augšungārijā (mūsdienu Slovākijā).