Aizsargu lidotāju saimi piemeklējis smags pārbaudījums — 11. septembrī traģiskā nāvē miruši divi lidotāji, vada komandieris Kārlis Vējiņš un lidotājs novērotājs Fridrihs Kiršteins.
Izdarot kārtējo vingrinājuma lidojumu ar lidmašīnu „Avro", pēdējai apstājās motors. Lidotājs, mēģinādams sasniegt aerodromu, zaudēja ātrumu un lidmašīna nogāzās, pie kam abi gāja bojā.
Abu kritušo lidotāju bēres izvērtās par aizkustinošu līdzjūtības izrādīšanu mirušo pakaļpalicējiem un neskaitāmi krāšņi vaiņagi klāja lidotāju kapu. Sēru gājiens sākās no Aizsargu nama, kurā bija novietoti šķirsti ar abu aizsargu mirstīgām atliekām. Neskaitāmas ļaužu masas pulcējās ielās, lai parādītu pēdējo godu jauniem censoņiem. Aizkustinošu kapa runu turēja aizsargu mācītājs Stange, pēc kam, šauteņu salutam atskanot, zārku nolaida kapā.
Kara ministra un armijas vārdā vaiņagu nolika tehniskās divīzijas komandieris ģen. Kurelis, no aizsargu organizācijas vaiņagu nolika aizsargu priekšnieks, plkv.-leitn. Prauls, paziņodams, ka lekšlietu ministrs vaiņagu vietā ziedo attiecīgu summu nelaiķu mātēm. Civīlaviācijas inspektora vārdā un no Latvijas aerokluba vaiņagu noliek civīlaviāc. insp. štāba pr-ks kapt. Jēre. No nelaiķiem atvadās Polijas militārais atašejs, plkv.-leitn. Libihs, no aviāc. pulka—kapt. Dzenītis, no Aizsargu aviācijas — aizsargu aviācijas priekšnieks Lindbergs, no Aizsargu aviācijas 1. eskadriļas — eskadriļas komandieris Valleika, no Rīgas pilsētas — inž. Eferts, no jūras aviācijas diviziona — vltn. Briedis, no Kuldīgas aizsargu pulka un aerokluba nodaļas — Vasariņš, no 5. Rīgas aizsargu pulka — A. Greble, no aerokluba Jelgavas nodaļas — A. Butēvics,no dzelzceļnieku aizsargu pulka — Greze, no 5. Rīgas aizsargu pulka jūras diviziona — Vecvagars u. c. Rūpnieks J. Valleika vaiņaga vietā nelaiķu mātēm ziedojis naudas summu,

Traģiskā nāvē mirušais vada komandieris Kārlis Vējiņš dzimis 1910. g. 8. novembrī. Viņš skaitījās aizsargu  aviācijas 1. eskadriļā no 1931. g. 1.dec. un jau 1926. gadā darbojies aizsargu organizācijā, Mārupes pagasta nodaļā. Šai pat gadā beidzis militāros apmācības kursus pie Latvijas aizsardzības biedrības, bet divus gadus vēlāk aizsargu instruktoru kursus pie Valmieras kājnieku pulka un 1930. gadā tādus pat kursus pie Rīgas kājnieku pulka. Šī gada marta mēnesī, pēc aizsargu aviācijas motoristu un lidotāju kursu beigšanas, izvests par lidotāju. Strādājis Rīgas pilsētas dienestā kā ugunsdzēsējs.

Liktenīgā lidojuma dalībnieks, arī 1.eskadriļas lidotājs novērotājs Fridrihs Kiršteins, dzimis 1914.gada 16.janvārī un aizsargu aviācijā uzņemts 1933. g. 25. aprīlī. Viņš beidzis aizsargu aviācijas motoristu un aerokluba civīllidotāju skolu un 22. augustā izvests par lidotāju-novērotaju. Strādājis kā mehāniķis aviācijas pulka darbnīcās.
 

Avots:  "Spārnotā Latvija", 01.10.1935