Kopš 1909. gada laikrakstos “Latvija”, "Dienas Lapa", "Laika Balss", "Dzīve" rakstījis par pedagoģijas problēmām, publicējis literatūrkritiskus rakstus par Linarda Laicena, Leona Paegles, Augusta Saulieša daiļradi (žurnālos "Domas", "Ritums", "Jaunības Tekas", laikrakstā "Darbs un Maize") un rakstus par teātra izrādēm, kā arī oriģināldarbus dzejā un prozā un tulkojumus. 20. gados pievērsies Latvijas vēstures, īpaši agrārvēstures jautājumu izpētei un uzrakstījis darbu “Agrārjautājums Latvijā” (1924), kas 1925. gadā konfiscēts. Skatījumā uz agrāro jautājumu Latvijā bijis kreisi ievirzīts. Aktīvi darbojies Lauku strādnieku arodbiedrības Vecauces nodaļā un centrālajā valdē, bijis Ārpusskolas izglītības kongresu padomes loceklis un populārs lektors.

1926.gada 29. janvārī Vecauces "Ēvaržos" Frici Goliātu nošauj viņa sieva Matilde, nogalinot arī Goliāta tēvu un pēc tam arī sevi.

Apglabāts Albrekšu kapu ārpusē, aiz vaļņa.

-----

"Policijas vēstnesis" 1926.gada 9.februārī raksta: " 30 g. v. Matilde Goliate ar savu vīru un viņa  vecākiem dzīvojusi nesaticīgi, tie bieži ķildojušies un pat savā starpā kāvušies. Pēdējā laikā Matilde Goliate ar savu vīru kopā nedzīvojusi, bet notikuma dienā ieradusies Ēvaržos pēc savām drēbēm un mantām. Mantas Matildei Goliatei izdotas un viņas vīrs ar savu tēvu palīdzējuši tās sapakot dārza mājiņā. Ap plkst 17 saimniece Lavīze Goliate ar pārējiem mājniekiem izdzirduši kliedzienus dārza mājiņā, kur noskrlenot ieraudzījuši Frici Goliātu guļot bez dzīvības zīmēm mājiņā uz grīdas, bet viņa tēvs Indriķis Goliāts turējis dēla galvu rokās. Matilde Goliate ar revolveri rokā lamādamās izskrējusi no dārza mājiņas, bet drīz atgriezusies un vēl pāris reizes izšāvusi uz guļošo Frici Goliātu, pēc tam izšāvusi arī uz Indriķi Goliātu. Ejot cauri dārzam Matilde Goliate izšāvusi vienu šāvienu uz vīra māti, bet nav trāpījusi. Lavīze Goliate aizvedusi savu ievainoto vīru lidz dzīvoklim, kur tas saļimis gultā un nomiris.
Mājas puisis Ādolfs Bērziņš iejūdzis zirgu un devies uz Auci ziņot policijai, bet Matilde Goliate aizskrējusi uz ceļa un pavēlējusi braukt atpakaļ. Kad puisis nav klausījis, tad izšāvusi arī uz puisi, kuram lode noskrējusi gar galvu, to neievainojot, un puisis aizbraucis uz Auci pa citu ceļu. Pēc tam Matilde Goliate iegājusi dārzā, kur pie dārza mājiņas iešāvusi pēdējo atlikušo lodi sev krūtīs. Izdarot apskatīšanu un līķu sekciju, noskaidrots, ka Frici Goliātu ķēruši divi šāvieni, viens tieši sirdī, otrs sānos; Matildei Goliatei šāviens ķēris tieši sirdi, bet Indriķim Goliātam pāršauta kreisā plauša, kādēļ ievainotais arī vēl spējis noiet līdz dzīvojamai ēkai. Pie Matildes Goliates atrasta ar sarkanu zīmuli rakstīta sekoša satura zīmīte: "Piedodat, nevienu nevainojat. Revolveri dabūju uz ceļa. Grūtās mokās to darīju." šo zīmīti rakstījusi turpat dārza mājiņā, pēc tam, kad bija jau nošāvusi savu vīru un sašāvusi vīra tēvu. Matildes Goliates drēbju kabatās atrasti: maciņš ar Ls 0,70 naudas, dažādi sīki papīra gabaliņi un vaļēji kabatā divas neizšautas patronas."