Dzimis 1881. g. 23. febr. Gramzdas pag. Smilšu mājās laukstrādnieka ģimenē.

Tēvs Fricis, māte Jūle, dz. Bunce. Latvietis, luterticīgs.

1882. g. ģimene pārcēlusies uz Liepāju (tēvs bijis strādnieks drāšu fabrikā). No 1891. g. mācījies pilsētas elementārskolā un 1894.–97. g. reālskolā Liepājā (nav beidzis). No 1898. g. strādnieks Liepājas drāšu fabrikas noliktavā.

1902.–06. g. bijis obligātajā karadienestā Krievijas armijā, Novogeorgijevskas cietokšņa (tag. Modlinas cietoksnis Novi Dvorā, Mazoveckā, Polijā) artilērijā, pēc ierindas apmācības pabeigšanas rakstvedis artilērijas pārvaldē. Nokārtojis kara laika ierēdņa zināšanu pārbaudījumu.

No 1906. g. nov. Liepājas apgabaltiesas kancelejas ierēdnis, pēc tam sekretāra palīgs, 1910. g. febr.– 1915. g. maijā Liepājas–Romnu dzelzceļa Liepājas nodaļas Juridiskās daļas aģents lietvedis.

Strādājot uz dzelzceļa, nokārtojis arī privātadvokāta zināšanu pārbaudījumu. Strādājis par privātadvokātu.

1. pasaules kara vācu okupācijas laikā 1915.–18. g. Liepājas pilsētas pašvaldības dienestā, mazturīgo kontrolieris, turpinājis privātadvokāta praksi.

1918. g. 10. dec. (tiesas pārņemšanas dienā no vācu okupācijas iestādēm) ieskaitīts Liepājas apgabaltiesas štatā, 12. dec. nodaļu kopsapulcē uzdots pildīt Liepājas iecirkņa miertiesneša sekretāra pienākumus (no 17. dec. Liepājas pilsētas 2. iecirkņa miertiesneša v. i.).

1918. g. 19. dec. ar Latvijas Pagaidu valdības lēmumu iecelts par Liepājas apgabaltiesas miertiesnesi.

1919. g. 11. janv. kopsapulce iecēlusi par miertiesnesi Grobiņas iecirknī, 1919. g. 3. febr. Aizputes iecirknī. 1919. g. 11. apr. iecelts arī par Liepājas pilsētas Kara zaudējumu komisijas locekli, 1919. g. 11. jūn. par Liepājas Sevišķās komisijas priekšsēdētāju arestantu iepriekšējai atbrīvošanai. No 1920. g. 27. jūl. ar tieslietu ministra R. Bēnusa pavēli piekomandēts Liepājas apgabaltiesas Apelācijas nodaļai (tiesas locekļa v. i.).

1921. g. febr. tieslietu ministrs R. Bēnuss nav apstiprinājis par Liepājas apgabaltiesas locekli. No 1921. g. 1. sept. Liepājas apgabaltiesas loceklis. (1922. g. 14. jūl. apstiprināts Satversmes sapulcē).

1919.–21. g. bijis Darba partijas biedrs.

Vienlaikus no 1922. g. okt. bijis arī Liepājas pašvaldības bāriņu tiesas priekšsēdētājs. 1926. g. kandidējis Liepājas pilsētas domes vēlēšanās no Demokrātiskā centra un bezpartejisko sabiedrisko darbinieku saraksta (nav ievēlēts).

1936. g. 11. jūl. iecelts arī par Liepājas cietuma Administratīvās komisijas priekšsēdētāju.

1938. g. martā beidzis pasīvās gaisa aizsardzības kursus. Bijis Liepājas pilsētas domes loceklis, Liepājas Juristu biedrības priekšnieks.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Latvijas Aeroklubā, Liepājas Latviešu biedrībā, Latvijas Juristu biedrībā, Kurzemes Patronāta biedrībā, Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas nodaļā, Veselības veicināšanas biedrības Liepājas nodaļā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. 11. jūl. uzdots pārņemt Liepājas apgabaltiesas kriminālnodaļas lietas un spert soļus šo lietu apsargāšanai. No 1941. g. 3. sept. kriminālnodaļas priekšsēdētāja vietnieks.

No 1941. g. 27. aug. (sākot ar 1941. g. 1. sept.) Latvijas ģenerālapg. komisārs apstiprinājis par Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Liepājas apgabaltiesas vicepriekšsēdētāju, kriminālnodaļas vadītāju. 1942. g. febr. iecelts arī par Liepājas cietuma Administratīvās komisijas priekšsēdētāju. 1944. g. 9. okt. atbrīvots no amata sakarā ar tiesu darbības pārtraukšanu; devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

Pēc 2. pasaules kara bijis Delmenhorstas (tag. Lejassaksijas federālajā zemē) latviešu komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Darbojies Jaunekļu kristīgās savienības Delmenhorstas nodaļā.

Miris 1961. g. 30. nov. VFR. Apbedīts Delmenhorstā.

Precējies 1908. g. 2. aug. ar Līzi (Elizabeti) Čīči (dz. 1887. g. 15. maijā Krotes pag.), dēli Haralds (dz. 1909. g. 19. jūn.), Visvaldis (dz. 1915. g. 25. janv.), meita Mirdza (1918. g. 6. sept.–1926. g. 25. maijā).

Apbalvojumi: Latvijas TZo IV šķ. A. LNA LVVA 1595. f., 10. apr., 27. l.; EVP; Latvija. 1961. g. 9. dec.

No Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētāja 1919. g. 17. okt. raksta F. Baucem: “Piesūtot Latvijas Sarkanā Krusta 1 kastīti, lūdzu izlikt Jūsu kancelejā, redzamā vietā, priekš ziedojumu vākšanas Sarkanam Krustam par labu.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 27. l., 28. lp.)

No Tiesu palātas priekšsēdētāja A. Kvieša 1921. g. 7. febr. raksta Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētājam K. Sumbergam: “Tieslietu ministrija ar rakstu no 3. febr. 1921. g. paziņoja, ka tieslietu ministrs [R. Bēnuss], ievērojot augstākās juridiskas izglītības trūkumu, nav atradis par iespējamu stādīt priekšā Frici Bauci un Jēkabu Cinceli iecelšanai par apgabaltiesas tiesnešiem.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 27. l., 46. lp.)

No F. Bauces 1923. g. 18. dec. lūguma Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Birkam: “Ar Liepājas apgabaltiesas 1922. gada 11. oktobra kopsapulces piekrišanu, pamatotu uz Tiesu iekārtas likuma 246. p[unkta] piezīmes, es ieņēmu Liepājas pilsētas bāriņu tiesas priekšsēdētāja amatu. Ieņemamais papildu amats mani manā pastāvīgā darbā netraucē, jo aizņem tikai dažas stundas nedēļā, bet atalgojums, kuru saņemu par šo papildu amatu, lielā mērā palīdz uzlabot manus materiālos apstākļus, jo pie manas ģimenes locekļu skaita (4 personas) un pastāvošās dārdzības ar tiesneša algu vien ir grūti iztikt, pie kam manus izdevumus lielā mērā pavairo vecākais zēns, kurš apmeklē Jelgavas kurlmēmo skolu un kura uzturai un pārējām vajadzībām man jāizdod mēnesī lielāka summa.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 26., 27. l., 59. lp.)