Fricis Austers

Dzimšanas datums:
28.01.1894
Miršanas datums:
14.01.1943
Mūža garums:
48
Dienas kopš dzimšanas:
47560
Gadi kopš dzimšanas:
130
Dienas kopš miršanas:
29677
Gadi kopš miršanas:
81
Tēva vārds:
Jānis
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Austers
Kategorijas:
Aizsargs, Dzimis Latvijā, Ierēdnis (-e), Jurists, Mežkopis, Padomju represiju (genocīda) upuris, Rakstvedis, Students, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Tiesnesis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

* 1894. I 28. Sātiņu pag.; M. Anna., S. Veronika dz. Visockis.

                1915. beidzis skolu Rostova pie Donas,

                1919/1921. studējis Rostovas universitāte tiesību zinātnes,

                1922/1930. Beidzis Latvijas Universitāti, mag. jur.,

                1922/1924 Rīgas apgabaltiesā,

                1924/1930. Daugavpils apgabaltiesas svarīgu lietu izmeklētājs,,

                1929/1940. Aizsargu organizācijā,

                1930/1941. Daugavpils apgabaltiesas loceklis,

                1938. II 10. Daugavpils XVIII aizsargu pulka Tieslietu darbvedis,

                1941. VI 14. deportēts. 

                Avots:       LVVA 1640-1-528-9.;

                               „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                               ”Latvijas Universitātes absolventi - juristi”, R., 1999.

*******************************************************************

Dzimis 1894. g. 28. janv. Sātiņu pag. Vecsesiles muižā kalpa ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Anna. Latvietis, luterticīgs. Ģimene pārcēlusies uz Sātiņu pag. Tuņiem, pēc tam uz Ķesteriem (kā kalpi). 1

903. g. tēvs iecelts par Ķerkliņu muižas īpašumu mežsargu, pēc 1905. g. revolūcijas Krievijā muižas īpašnieks tēvam darbu uzteicis.

Mācījies pagastskolā, beidzis elementārskolu Saldū, mācījies Saldus pilsētas skolā.

No 1913. g. strādājis par rakstvedi tiesu izpildītāja (pristava) Terpilovska kantorī Rīgā.

1. pasaules kara laikā 1915. g. jūl. devies bēgļu gaitās uz Iekškrieviju, 1915.–19. g. bijis kantorists Vladikaukāzas Dzelzceļu virsvaldē Rostovā pie Donas (vecākais rēķinvedis, pēc tam darbvedis, grāmatveža palīgs). No 1917. g. mācījies 1. Rostovas pie Donas Skolotāju apvienības ģimnāzijā (beidzis 1919. g.). 1919.–  21. g. studējis tieslietas Donas Universitātē (1. pasaules kara laikā 1915. g. uz Rostovu pie Donas evakuētajā Varšavas Universitātē).

1921. g. aug. atgriezies Latvijā. 1921. g. okt.–1922. g. jūl. sekretāra palīgs Latvijas Dzelzceļu virsvaldes Sevišķās izmeklēšanas komisijā centrālās materiālu apgādības lietās.

No 1922. g. studējis tieslietas LU. No 1922. g. 16. okt. jaunākais kancelejas ierēdnis Rīgas apgabaltiesā; strādājis 3. civilnodaļā.

1923. g. janv. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu; piekomandēts Rīgas apr. 2. iecirkņa izmeklēšanas tiesnesim, 1924. g. maijā 1. civilnodaļai. No 1924. g. 14. jūn. jaunākais tiesamatu kandidāts Latgales apgabaltiesā (no 1924. g. 7. okt. vecākais tiesamatu kandidāts), no 1924. g. nov. svarīgu lietu izmeklēšanas tiesneša v. i., 1925. g. 2. okt. iecelts par izmeklēšanas tiesnesi, 1930. g. 14. janv. par svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesi. No 1930. g. 4. dec. Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. Daugavpils apgabaltiesa) loceklis; strādājis 1. kriminālnodaļā, no 1933. g. 2., no 1936. g. atkal 1. un no 1939. g. dec. atkal 2. kriminālnodaļā. 1931. g. okt. beidzis LU Tiesību nodaļu.

Darbojies Aizsargu organizācijā, Latvijas Tiesnešu biedrībā, Latgales Patronāta biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. 14. jūn. Daugavpilī apcietināts, izvests uz Kirovas apg. soda nometnēm. 1942. g. 25. nov. piespriests augstākais soda mērs – nošaušana. Spriedums izpildīts 1943. g. 14. janv.

Precējies ar skolotāju Jevdokiju Kučerenko (dz. 1896. g. 24. jūn. Rostovā pie Donas), meita Ņina (dz. 1922. g. 4. jūn.). Otrreiz precējies 1937. g. 26. dec. ar Veroniku Visocku; ģimene 1941. g. 14. jūn. izsūtīta.

Studentu korporācijas “Vendia” goda filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 13. l.; 1612. f., 12. apr., 6. l.; 7427. f., 1. apr., 5378. l.; EVP; Vendia. 1927–1987. Toronto, 1987; LUAJ. No F. Austera 1939. g. 22. okt. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Kociņam: “Savu dienestu tiesā iesāku Rīgā 1921. gadā, un 1923. un 1924. g. sākumā kā tiesamatu kandidāts izpildīju izmeklēšanas tiesneša pienākumus Rīgas pils. XIII izmeklēšanas iecirknī. Tanī laikā Latgalē bija vajadzīgi tiesu darbinieki un toreizējais Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Būmaņa kungs vairākiem jaunākiem Rīgas apgabaltiesas darbiniekiem ieteica braukt pastrādāt kādu laiku Daugavpils tiesā. Es tam ieteikumam paklausīju un 1924. g. vasarā pārgāju uz Daugavpils apgabaltiesu, pie kam Būmaņa kungs man apsolīja pēc kāda laika ņemt mani atpakaļ uz Rīgas apgabaltiesu. Pārnākot Daugavpilī, dažus mēnešus nostrādāju prokuratūrā un pēc tam no 1924. g. rudens līdz 1930. g. strādāju kā svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesis. Tad mani iecēla par apgabaltiesas locekli un kā tāds es strādāju Daugavpils apgabaltiesā kriminālnodaļās līdz šim laikam. Bez tam jau vairāk kā 10 gadus darbojos aizsargu organizācijā. Savus pienākumus pildu visu laiku pēc labākās apziņas. Tagad pēc vairāk nekā 15 g[adu] nostrādāšanas Daugavpilī, kad Rīgas apgabaltiesas kriminālnodaļās atbrīvojas vairākas tiesas locekļu vietas, arī es vēlētos tikt atpakaļ Rīgas apgabaltiesā, lai būtu tuvāki saviem vecākiem.” (LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 13. l., 20. lp.)

Avoti: biographien.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Jānis AustersTēvs
        2
        Anna AustersMāte
        3
        Ņina AustersMeita04.06.1922
        4
        Veronika AustersSieva26.12.1937Otrā sieva
        5Jevdokija AustersJevdokija AustersSieva24.06.189628.10.1933Pirmā sieva

        Nav norādīti notikumi

        Birkas