Francijā darbojies latviešu gleznotājs, grafiķis, grāmatu ilustrators.

Dzimis Talsos vācbaltiešu galdnieka un latviešu šuvējas (dz.Laiveniece)  ģimenē.

Mācījies Cirķeļa privātskolā Talsos, pēc tam Aleksandra licejā Rīgā.

Ar savas labvēles Talsu skolotājas Elizabetes Augustes Krauzes atbalstu mācījies Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā, kā arī papildinājās pie Pēterburgas profesora Dmitrija Kardovska.

1906. gadā Rīgā, 21 gadus jaunais Fībigs slepus apprecēja savu par 20 gadiem vecāko mecenāti E.A. Krauzi.

1907. gadā pāris devās uz Parīzi, kur uzturējās līdz 1929. gadam. Nepilnu gadu Fībigs apmeklēja Juliāna Žiliana akadēmiju. 1908. gadā sāka izstādīt savus darbus (arī Talsu ainavas) dažādos Parīzes salonos.

Piedalījies Parīzes krievu mākslinieku grupas izstādēs ārpus Francijas: Barselonā, Londonā, Ņujorkā, Šanhajā, Maskavā, arī Rīgā ( 1928). 

Pirmajos Parīzes gados savā glezniecībā Fībigs strauji pārvarēja Latvijā un Krievijā apgūto. Ap 1909. – 1910. gadu viņu jau ļoti ietekmēja Žorža Ruo daiļrade. 

Dzīvodams Francijā, Fībigs daudz gleznoja Parīzes apkārtnes un ielu motīvus, portretus. Šajos gados viņš strādāja arī plakātā, linogravīrā, ilustrējis arī grāmatas. Dzīvojot Parīzē, Fībigu regulāri nomāca materiālās grūtības un šaubas par savu talantu. Viņš teica: "Es esmu trūcīgs, man ir vācu vārds, man ir ziemeļnieku temperaments, es nevaru cerēt uz drīziem panākumiem. Bet mani iedrošina slavējošas kritikas."

Pirmā pasaules kara laikā Fībigs uzsāka attiecības ar divdesmitgadīgu mākslas studenti Deboru Logaku, ukraiņu ebreja meitu. Šajā savienībā radās meita Raja un dēls Ēriks, kuri drīz tika nodoti Elizabetes aprūpē. 1929. gadā Fībigu ģimene pārcēlās uz Elzasas pilsētu Selestu, cerībā, ka turienes klimats uzlabos ar sirdskaiti slimā dēla Ērika veselību. Tomēr tā nenotika, un 1932. gadā dēls nomira.

Elzasā Fībigs uzgleznoja ap 600 darbu, izsmalcinātas neliela formāta Elzasas ainavas visos gadalaikos. Vietējā sabiedrība izrādīja interesi un labvēlību, sarīkojot vairākas izstādes Selestā, Strasbūrā, Miluzā.

Otrais pasaules karš izpostīja mierīgo dzīves plūdumu, Elzasu pievienojot Vācijai, mākslinieka ietaupījumi kļuva bezvērtīgi. Francijas valsts savam ilggadējam sveštautietim nepiešķīra ne mākslinieka pensiju, ne pilsonību.

Pasliktinoties redzei,1946. gadā Fībigs pārtrauca gleznot. 1948. gadā mākslinieku kopā ar meitu Raju pārvietoja uz pilsētas sociālās nodaļas kazarmām trūcīgiem. Te viņš 1953. gada 6. februārī nabadzībā un aizmirstībā mira. Saskaņā ar radinieku teikto esot  apglabāts Selestas pilsētas protestantu kapos.

F. Fībiga darbi atrodas Kolmāras d`Unterlinden muzeja, Strasbūras Modernās mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās mākslas muzeja un Talsu novada muzeja krājumos.

Avoti: wikipedia.org, talsitourism.lv