Ferdinands Fošs

Par Personu
Vietas
Atmiņas
Līdzjūtības
Sludinājumi
Saiknes
Notikumi

Pievieno šai personai bildi!

Dzimšanas datums:: 02.10.1851
Miršanas datums:: 20.03.1929
Mūža garums:: 77
Dienas kopš dzimšanas:: 63030
Gadi kopš dzimšanas:: 172
Dienas kopš miršanas:: 34736
Gadi kopš miršanas:: 95
Papildu vārdi:: Ferdinand Foch
Kategorijas:: 1. Pasaules kara dalībnieks, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Maršals, Militārpersona, karavīrs
Tautība:: francūzis
Kapsēta:: Norādīt kapsētu

Ferdinands Fošs (franču: Ferdinand Foch; dzimis 1851. gada 2. oktobrī, miris 1929. gada 20. martā) bija franču maršals. Viens no redzamākajiem Pirmā pasaules kara karavadoņiem.

Kļuva pazīstams kā Francijas 9. armijas komandieris Pirmās Marnas kaujas laikā no 1914. gada 5. līdz 12. septembrim, kad Foša pretuzbrukums apstādināja vācu uzbrukumu Parīzei, un karš iegāja ierakumu kara fāzē. 4. oktobrī Fošs tika iecelts par virspavēlnieka Žofra vietnieku. 1916. gada jūlijā - novembrī Fošs vadīja franču armijas Sommas kaujā. Kauja prasīja vairāk nekā miljons dzīvību no abām pusēm, bet beidzās ar minimāliem rezultātiem, tāpēc decembrī Fošs tika pārcelts uz Itālijas fronti.

Tomēr, kad par virspavēlnieku kļuva maršals Filips Petēns, Fošs tika iecelts par Francijas ģenerālštāba priekšnieku. Kara beigu posmā Fošs kļuva par Sabiedroto spēku komandieri (Généralissime). No 1918. gada 15. jūlija līdz 6. augustam Fošam izdevās apturēt vāciešu uzbrukumu Otrās Marnas kaujas laikā, un šī kauja kļuva par kara pagrieziena punktu.

1918. gada 11. novembrī Ferdinands Fošs parakstīja Vācijas pamiera piedāvājumu noslēdzot t.s. Kompjēnas pamieru. Parakstīšana notika Foša vilciena vagonā Kompjēnas mežā. Piedaloties 1919. gadā Parīzes Miera konferencē, Fošs teica pravietiskus vārdus - "Tas nav miers. Tas ir pamiers uz 20 gadiem".

Izglītojies jezuītu klosteri Sentetjēnā.

No 1873. g. artilērijas leitnants.

1896. g. Parīzes kara akadēmijas profesors.

1907. g. paaugst. par brigādes ģenerāli.

1909. g. iecelts par Kara akadēmijas priekšnieku.

1911. g. paaugst. par divīzijas ģenerāli.

1912. g. iecelts par 8. armijas korpusa komandieri.

1914. g. pārcelts tādā pašā amatā uz 20. korpusu, piedalījies kaujās Lotringā.

No 1914. g. 29. aug. 9. armijas komandieris, cīnījies pie Marnas, Izēras.

No 1917. g. Armijas virspavēlnieka štāba priekšnieks.

1918. g. iecelts par Sabiedroto karaspēka virspavēlnieku. Vadījis pamiera noslēgšanu ar Vāciju

1918. g. 9. nov. Kompjeņas mežā. Par kauju nopelniem paaugst. par maršalu, vadījis komiteju, kas uzraudzīja Vācijas atbruņošanos.