Fēlikss Martīns Jūliuss Šteiners bija vācu virsnieks reihsvēra un Ieroču SS sastāvā.

Dzimis Štallupēnenē (mūsdienu Ņesterovā). Armijā no 1914. gada. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis gan Austrumu, gan Rietumu frontē. Pēc kara piedalījās brīvkorpusā Mēmelē. 1922. gadā atkal iestājās armijā. 1933. gadā iestājās NSDAP, bet 1935. gadā - SS. Viens no Ieroču SS pamatlicējiem.

Sākoties Otrajam pasaules karam, komandēja pulku.

Piedalījās cīņās Polijā un Francijā. No 1940. gada 1. decembra līdz 1943. gada 1. maijam - 5. SS tanku divīzijas "Wiking" komandieris. Divīzija piedalījās iebrukumā PSRS un karoja frontes dienvidu sektorā - Ukrainā un Krievijas dienvidos. No 1943. gada 10. maija līdz 1944. gada 9. novembrim komandēja 3. SS tanku korpusu (vācu). Korpuss piedalījās operācijās pret Tito partizāniem Dienvidslāvijā. Vēlāk tas tika pārcelts uz ziemeļiem, kur piedalījās kaujās pie Narvas un atkāpās uz Kurzemes ielenkumu.

No 1944. gada 26. novembra līdz 1945. gada 5. martam bija 11. SS tanku armija komandieris, piedaloties operācijā "Saulgrieži" (Unternehmen Sonnenwende) Pomerānijā.

Otrā pasaules kara pēdējās dienās, Berlīnes operācijas laikā, 1945. gada 21. aprīlī tika izveidota Armijas grupa "Šteiners", kuras uzdevums bija no ziemeļiem iebrukt Berlīnē. Tomēr, redzēdams, ka viņa rīcībā nav līdzekļu šai operācijai, Šteiners uzbrukt atteicās.

Pēc kara līdz 1948. gadam ieslodzījumā, tiesāts Nirnbergā, attaisnots apsūdzībās dalībā par kara noziegumos.