Dzimis Vācijā Kvenštetē, miris Rīgā.

Pēc Skolotāju semināra strādājis par skolotāju. Pēc tam 30 gadu vecumā Berlīnes universitātē ieguvis specialitāti "Ķīmija, ģeoloģija un fizika," kā arī filozofijas doktora grādu. Pāris gadus nostrādājis rūpniecībā, 1851.gadā E.Nauks kļuva par Krefeldes Amatniecības skolas mācībspēku, bet pēc gada par tās direktoru līdz 1861.gadam.

1861.gadā Rīgā nolēma izveidot augstskolu - Rigas Politehnikumu. Par tās pirmo vadītāju (direktoru) uzaicināja Ernstu Nauku. 1862.gadā viņš ieradās Rīgā un sāka veidot augstskolu. Bija jāizstrādā visu nodaļu mācību programmas, jākomplektē pedagoģiskie kadri, jāveido bibliotēka.

1862.g. 14.oktobrī Rīgas Politehnikums sāka darbu. Vēlēšanos studēt jaunajā mācību iestādē bija izteikuši tikai 15 jaunieši. Tie paši izrādījās vāji sagatavoti, un tāpēc rudenī darbu sāka tikai sagatavošanas kursi. Pats direktors mācīja fiziku. Īstās studijas sākās1863.gada 1.septembrī. Tā kā studentu skaits bija tikai sešpadsmit, mācības varēja organizēt ne vairāk kā  divās grupās. Vienā grupā bija apvienoti četri lauksaimnieki un divi ķīmiķi, otrā mācījās desmit inženieri. Mācībspēku skaits bija divpadsmit, starp kuriem divi bija valodu skolotāji. Pašam direktoram pirmajos gados nācās mācīt daudzus priekšmetus: fiziku, kīmiju, mineraloģiju, agroķīmiju un gruntsmācību. Pamazām darbs normalizējās. Kad 1875.gadā E.Nauks nomira, jau varēja teikt, ka viņa trīspadsmit gadu darbs Rīgā vainagojies ar spožiem panākumiem.

Studentu skaits bija pieaudzis līdz 201 un viņi mācījās sešās dažādās nodaļās. RP bija beiguši 110 labi sagatavoti speciālisti. Starp tiem bija ilggadējais Līgatnes papīrfabrikas direktors Arnolds Tillings, Rīgas pilsētas galva Džordžs Armisteds, RP profesori Maksimilians Glāzenaps un Gustavs Kiršteins, docents Vilhelms Zeibots. Politehnikumam Raiņa (toreiz Troņmantnieka) bulvārī 19 bija uzcelta ēka - korpuss gar Raina bulvāri - un krietni pavirzījusies uz priekšu iecere par otra korpusa - gar Merķeļa ielu - būvi.

E.Nauks bija clvēks ar plašu interešu loku un aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē. Viņš sadarbojies ar Rīgas Dabaspētnieku biedrību un Rīgas Tehniķu biedrību. 1865.g. E.Nauks izveidoja Rīgas Amatu biedrību un bija tās priekšēdētājs. Atpūtas brīži bija veltīti mūzikai un šaham. Viņs bija iniciators 1869.g. izveidotajam Rīgas Amatu biedrības šaha pulciņam (Rīgas šaha klubam), kas darbojās līdz 1886.gadam.

1875.gadā pēkšņi miris, spēlējot šahu Rīgas pilī.  Apglabāts Rīgā, Lielajos kapos, kur 1881.gadā uzstādīts prof. G.Hilbiga projektēts kapa piemineklis.

Avots: "Jaunais inženieris," 2000.g. 25.febr.