22. jūnijā Jelgavas pilsētas draudze aizvadīja smiltainē vienu no vecās paaudzes darbiniekiem — Ernestu Zandersonu, kas savā laikā bija līdzdarbojies arī Nikolaja baznīcas celšanā un ilgus gadus kopā ar savu kundzi aktīvi pie dalījies draudzes amatos. Izvadot aizmigušo darbinieku, Nikolaja baznīca bija tērpusies sērās. Pie nelaiķa zārka daudz vaiņagu un skaistu ziedu. Kuplā skaitā ieradušies pilsētas draudzes locekļi un amatu personas, Jelgavas namīpašnieki un draudžu darbinieki. Sēru dievkalpojumu ievadīja soliste T. Villerte, izjusti izpildīdama "Mana dvēsele ir klusa pie Dieva..." Kad izskanējusi pirmā kopdziesma „Dievs labi dar' ko darīdams .. ", altāra paaugstinājumā dodas prāvests J. Reinhards un māc. O. Kraulis, lai teiktu aizgājējam izvadīšanas vārdus. Mācītājs O. Kraulis pielīdzināja aizgājēju sirmam ozolam, kas pēc Dieva prāta aizgājis mūžībā.  Pēc tam gājiens devās uz Baložu kapsētu.

Avots: Zemgales balss, 25.06.1937