Ernests Kabucis dzimis Zvārtavā 1883. gadā, Ernesta un Emmas Kabuču ģimenē. Pamatizglītību ieguvis Zvārtavas pagasta skolā un Valkas pilsētas skolā. 1904. gadā absolvējis Pleskavas mērniecības skolu (Псковское землемерное училище; Гимназия Александровой). Pēc mērniecības skolas beigšanas un kara dienesta pienākumu izpildīšanas, 1906. gadā savas mērnieka gaitas uzsācis Amūras apgabala zīmētavā (Krievija). 1907. gadā pārcelts uz Vladivostoku un piekomandēts Ussurijas (Ussuri upe) kazaku valdei, kur līdz 1912. gadam darbojies kā mērnieka palīgs. No 1913. gada līdz 1917. gada maijam ieņēmis Ussurijas kazaku valdes mērniecības daļas vadītāja vietu.

No 1917. gada oktobra dienējis 38. Turkestanas strēlnieku pulkā Rīgas frontē kā jaunākais virsnieks (komandieris Vasīlijs Pavlovičs Glagoļevs, 1883-1938). Brīvprātīgi iestājies latviešu strēlnieku rezerves pulkā. 1918. gadā demobilizēts un okupācijas laikā nodarbojies ar zemkopību. 1919. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā Jelgavas brīvprātīgo rotā, kura novietota Latgales frontē pret boļševikiem. Vēlāk viņš komandējis Latgales partizāņu pulka 13. rotu.

Pēc atbrīvošanas cīņām 1924. gadā Kabucis atstājis kara dienestu virsleitnanta pakāpē un ieņēmis vietu kā mērnieks dzelzceļu virsvaldē. Z. d. Mērniecības daļas dienestā ieskaitīts ar 1922. gada 1. janvāri kā vecākais mērnieks, bet no 1923. gada pildījis apriņķa mērnieka pienākumus. 1924. gada 6. augustā iecelts par Valkas apriņķa mērnieka v. i. un tā paša gada 24. oktobrī apstiprināts par Valkas apriņķa mērnieku. 1927. gada 1. aprīlī iecelts par Valkas apriņķa mērnieku, valsts zemju inspektora v. i. un apriņķa zemes ierīcības komitejas priekšsēdētāju. Kad Valmieras apriņķa mērnieka amatu likvidēja — attiecīgu amatu izpildīšanu uzdevuši Kabucim (Zemkopības ministrijas Mērniecības daļas Valkas un Valmieras apriņķa mērnieks). Pēdējos gados vadījis visus mērniecības un zemes ierīcības darbus Valkas un Valmieras apriņķos.

1931. gada 17. februārī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV. šķiru. Blakus saviem tiešajiem dienesta pienākumiem viņš ņēmis aktīvu dalību vairākās biedrībās, t.sk. Latvijas mērnieku biedrībā kopš tās pirmsākumiem. Ernests bijis aktīvs Valkas sabiedriskā darbā – bijis Valkas domnieks, Bāriņu tiesas priekšsēdētājs, Lugažu draudzes padomes loceklis, Vidzemes cietumu patronāta biedrības biedrs, Valkas sporta biedrības, Mednieku biedrības un Latvijas bērnu palīdzības savienības Valkas nodaļas biedrs.

Ernestu 1931. gada 15. novembrī 48 gadu vecumā ķērusi trieka un viņš miris 20. novembrī. Apbedīšana notikusi 23. novembrī Valkas Lugažu kapos (tagad Cimzes kapi). Sēru gājienā no baznīcas līdz kapiem piedalījušies daudzi pavadītāji ar vaiņagiem un sēru mūziku, ko izpildījuši Valkas ģimnāzijas audzēkņi. Nonākot kapsētā jau iestājusies tumsa un pati kapā guldīšana notikusi lāpu gaismā. Nelaiķa kapa kopiņa visa apklāta ar vaiņagiem, ko atvadoties nolikuši to organizāciju pārstāvji “kurās nelaiķis bij sastāvējis par biedru”.[1]

1912. gada 3. februārī Gaujienā apprecējies ar Emmu Galviņu. Laulībā 3 dēli.

[1] Dombrovskis, A. “Ernests Kabucis.” Mērniecīas un Kultūrtehnikas Vēstnesis, Nr. 11-12, 01.11.1931.

Dēli : Ģits un Pāvuls pēc 2.pasaules kara trimdā Vācijā; Ādolfs (1914-1988) pēc kara Anglijā.