Dzimis 1886. g. 19. maijā Ropažu pag. Vāverkroga rentnieka ģimenē.

Tēvs Juris, māte Trīna, dz. Rītere. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Rīgas Nikolaja I ģimnāzijā, 1905. g. beidzis Aleksandra ģimnāziju Rīgā.

Bijis Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs, piedalījies 1905. g. revolūcijas Krievijā notikumos Ropažu pag., bijis vietējo tautas miliču nodaļas vadītājs.

1905. g. dec. emigrējis uz Rietumeiropu.

1906.–07. g. studējis tieslietas Bernes Universitātē Šveicē.

No 1908. g. nodarbojies ar žurnālistiku Parīzē, Francijā.

Bijis mākslas kritiķis latviešu mēnešrakstos “Druva” (1912.–14. g.), “Domas” (1912.–15. g.), krievu mēnešrakstā “Apollon” (pseidonīms Sillarts).

Vēlāk (iespējams, 1914. g.) atgriezies Krievijā, dzīvojis Harkovā (tag. Ukrainā). 1918.–19. g. Krievijas latviešu laikraksta “Atvase” redaktors un līdzizdevējs.

1919. g. nov. kā Dienvidkrievijas Latviešu centrālās komitejas delegāts ieradies Latvijā un uzņēmis sakarus ar Latvijas Pagaidu valdību.

No 1920. g. janv. Ārlietu ministrijas 2. šķ. sekretārs Preses nodaļā, no 1920. g. febr. diplomātiskās pārstāvniecības Tallinā 1. šķ. sekretārs.

1921. g. apr. pārcelts uz Ārlietu ministrijas Austrumu nodaļu par 1. šķ. sekretāru.

Bijis Latvju–lietuvju vienības biedrs (1921.–22. g.).

No 1921. g. nov. papildu miertiesnesis Latgales apgabaltiesā (no 1922. g. jūl. miertiesnesis).

1923. g. 15. maijā iecelts par Latgales apgabaltiesas locekli.

No 1926. g. 10. marta Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa) notārs Rēzeknē.

1924.–26. g. un no 1934. g. studējis tieslietas LU.

1931. g. kandidējis Rēzeknes pilsētas domes vēlēšanās no Karavīru un latviešu pilsoņu bloka kandidātu saraksta (nav ievēlēts).

No 1934. g. dec. organizācijas “Latvijas Vanagi” Rēzeknes nodaļas biedrs.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 13. dec. (ar 1941. g. 1. janv.) atbrīvots no notāra amata.

1940.–41. g. turpinājis tieslietu studijas LVU.

Vācu okupācijas laikā 1941. g. 24. dec. iecelts par notāru Rēzeknē, vēl 1943. g. veicis notāra pienākumus.

Turpmākais liktenis nav zināms.

Miris: pēc 1943.gada.

Precējies 1920. g. ar somieti Katri Sofiju Palmrōsu (1897. g. 26. febr.–1978. g. Somijā).

A. LVVA, 1612. f., 12. apr., 89. l.; 2570. f., 14. apr., 1214. l.; 7427. f., 1. apr., 8687. l.; LVD; Latvijas revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmata. 1. sēj. 2. daļa. Rīga, 1980. 313. lpp.; LĀDD; LN.

No Latgales apgabaltiesas 1926. g. 3. febr. raksta tieslietu ministram A. Petrevicam: “Papildam savam 25. janvāra rakstam Nr. 2035, pagodinos iesniegt tiesneša Puriņa atlūgumos tai gadījumā, ja viņš tiktu iecelts par notāru Rēzeknē un ziņoju, ka šīs tiesas nodaļu kopsēde š. g. 30. janvārī nolēma Puriņa lūgumam dot likumīgu virzienu.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 89. l., 3. lp.)