Nesen nopietni saslima Latviešu frontes teātra orķestra bijušais vadītājs-diriģents Ernests Galviņš.  Smagā slimība drīz pieveica citkārt rosīgo mūziķi. Viņš mira 39 gadu vecumā, atstādams ģimeni, darba biedrus un tos neskaitāmos karavīrus, kurus viņš vēl nesen, sevišķi pagājušā vasarā, iepriecināja ar saviem vērtīgiem, mākslinieciskiem priekšnesumiem.

Ernests Galviņš dzimis 1905. gada 17. maijā Pētermuižā kā dārzkopja dēls. legūdams izglītību galvenokārt pašmācības ceļā, viņš savas spējas vispirms pierādīja klavieru spēlē. Bet ar to vien jaunais mākslinieks neapmierinājās. Vēlāk viņu redzējām Latvijas konservatorijas audzēkņu vidū, kur,viņš cītīgi mīcījās kompozīcijas teorijas klasē pie prof. Jāzepa Vītola. Vispusīgā mākslinieka talants izpaudās arī pie diriģenta pults, vadot dažādus mūziķu ansambļus. Pēdējā laikā E. Galviņš darbojās vācu propagandas nodaļā.
Mirušo mākslinieku šinīs dienās guldīja dzimtenes klēpī — Rīgas Pleskodales kapos. Izvades svētrunu teica virsmācītājs A. Mittulis. Ar sirsnīgiem vārdiem un vainagu veltēm no aizgājušā atvadījās: propagandas nodaļas uzdevumā — Dr. Mīlenchs, konservatorijas lektora pārstāvis un studenti, karavīri, mākslinieki un darba biedri.

Avots: Daugavas vēstnesis, 12.01.1944

          Tēvija, 04.01.1944