Ernests Eferts-Klusais
- Dzimšanas datums:
- 20.01.1889
- Miršanas datums:
- 16.07.1927
- Mūža garums:
- 38
- Dienas kopš dzimšanas:
- 49638
- Gadi kopš dzimšanas:
- 135
- Dienas kopš miršanas:
- 35582
- Gadi kopš miršanas:
- 97
- Tēva vārds:
- Ernests
- Papildu vārdi:
- Klusais
- Kategorijas:
- Boļševiks, lielinieks, Izglītības darbinieks (-ce), Politiskais ieslodzītais, Publicists, Rakstnieks, Revolucionārs, Valsts un komunistu partijas darbinieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Maskavas Novodevičje (Новодевичье) kapsēta
Eferts-Klusais Ernests, īstajā vārdā Ernests Eferts, pseidonīmi, Kls, Spuris, Zīraks, Тихон.
Rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedrisks darbinieks.
Dzimis 26.01.1889. Vānes pagasta Buļļos, Latvijā.
Miris 16.07.1927. Himkos, Maskavas apgabalā, PSRS, apbedīts Maskavā, Novodevičjes kapos.
Dzimis muižas rentnieka ģimenē. Mācījies pirmmācības skolā Tukumā (1899-1901), Tukuma proģimnāzijā.
No 1905. gada mācījies reālskolā Rīgā, iesaistījies nemiernieku darbībā.
1909-1914 Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā, beidzis Lauksaimniecības fakultāti ar izcilību.
Studiju laikā sācis strādāt par skolotāju Alūksnē, iesaistījies LSD Malienas organizācijā.
No 1914 Latvijas Sociāldemokrātu (LSD) biedrs
1915. gadā apcietināts.
Pēc atbrīvošanas 1915. gada rudenī ieradies Maskavā. Strādājis ķīmijas laboratorijā, klausījies lekcijas A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē, darbojies Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku (boļševiku) partijā (KSDS(b)P) Maskavas organizācijas latviešu Ziemeļnieku grupā.
1916. gada martā arestēts, izsūtīts uz Turgajas apgabalu Kazahijā,
Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Krievijā atgriezies Alūksnē.
Bijis pirmās Latvijas Padomes "valdības" loceklis, vadījis pārtikas nodaļu.
1918. gada februārī devies uz Maskavu. Vadījis kultūrizglītības nod. Latviešu nacionālo lietu komisariātā, komisariāta izdotajā "Rakstu krājums" (1, 1918) publicēts pirmais Eferta-Klusā stāsts "Brīvā svētdiena". Eferta-Klusā publicistiskā darbība aizsākās ar rakstu "Vēstule no Malienas" laikrakstā "Mūsu Cīņa" 06.10.1917.
No 1919. gada janvāra, pēc Krievijas Sarkanās armijas iebrukuma un Stučkas marionešu valdības izveides, strādā Padomju Latvijas Izglītības komisariātā Rīgā, studējis Latvijas augstskolas Ķīmijas fakultātē, publicējis stāstus, rakstus par izglītības jautājumiem.
No 1919. gada maija - 1920. gada janvārim "Latvijas Padomju valdības" sastāvā darbojies Rēzeknē.
No 1920. gada janvārim līdz 1922. gada vidum - redaktors izdevniecībā "Spartaks" Pleskavā. Tulkojis politisko un populārzinātnisko literatūru, sarakstījis brošūras par ekonomiskiem jautājumiem, piedalījies "Darba kalendāra" (sāka iznākt 1920. gadā), rakstu krājuma "Švītras" veidošanā; publicējis tajos arī savus rakstus par strādnieku kustības vēsturi, dabaszinātnēm, par H. Heini, Raini, E. Veidenbaumu u.c.
1921.g. Sarakstījis drāmu "Kad zibens būs mūsu...". Organizējis sērijas "Cittautu rakstnieki", pats tulkojis A. Barbisa, M. Gorkija u.c. rakstnieku darbus. Sakārtojis, rediģējis un sarakstījis priekšvārdu A. Arāja-Bērces stāstu un dzejoļu izlasēm (abas 1922.g.).
Periodikā publicējis stāstus "Nemiera sirotājs" (1921), "Bezzemnieks Klāvs", "Plinšu sieva" (abi 1922.g.; visi grāmatā 1923.g.) u.c.
No 1922. gadā Maskavā Rietumtautu komunistiskā universitātē, Latvijas strādnieku fakultātē un Latvijas pedagoģijas tehnikumā lasījis lekciju ciklus pasaules un latviešu literatūras vēsturē, ķīmijā.
1922. gada augustā Maskavā nodibinājis un vadījis literātu grupu "Darbdiena", sastādījis rakstu krājumu "Darbdiena" (1926). Darbojies vairāku žurnālu un avīžu redakcijās.
Sarakstījis grāmatu "J. Jansons-Brauns" (1922) un "Piezīmes par latviešu ideoloģijas vēsturi" (1, 1925), stāstu krājumus "Nemiera sirotājs" (1923), "Pierobežas apriņķis" (1926). Daiļliteratūru Eferts-Klusais vērtējis vispirms kā ideoloģijas izpausmi, bet prasījis arī patiesumu un konkrētību. Savu stāstu varoņus attēlojis kā jaunās dzīves ideāla iemiesotājus, reljefi iezīmējot vidi, notikumus un cilvēku izjūtas.
Eferts-Klusais miris ar tuberkulozi Zaharjinas sanatorijā Himkos, Maskavas tuvumā.
1936. gadā izdevniecība "Prometejs" sāka izdot Eferta-Klusā Kopotus rakstus 3 sēj., iznāca tikai 1. sējums. Rīgā izdeva vairākas Eferta-Klusā darbu izlases (1947, 1971, 1978).
Saistība ar Tukuma novadu: Dzimis Vānes pagasta Buļļos. Mācījies pirmmācības skolā Tukumā un Tukuma proģimnāzijā.
************************
1919.gadā bijis Padomju Latvijas izglītības komisāra vietnieks.
Avoti: news.lv
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Ernests Eferts | Tēvs | ||
2 | Late Eferts | Māte | ||
3 | Pēteris Eferts | Brālis | ||
4 | Fridrihs Efferts | Brālis | ||
5 | Žanis Eferts | Brālis | ||
6 | Jānis Efferts | Brālis | ||
7 | Fricis Efferts | Brālis | ||
8 | Māra Eferte - Dole | Brāļa/māsas dēls | ||
9 | Edīte Martinsone Eferte | Svaine | ||
10 | Edīte Eferts | Svaine |
Nav norādīti notikumi