Kuldīgā, Liepājas ielā 25, Augustei Balodei piederējis delikatešu veikals. Balode bijusi ļoti uzņēmīga sieviete, tāpēc viņas vadītais veikals plaucis. Vēl pirmajos Vasarassvētkos veikals bijis atvērts un aiz letes stāvējusi tā īpašniece. Otrajos svētkos tirgojies viņas vīrs Ernests Balodis. Trešajos svētkos uz durvīm parādījusies zīmīte, ka veikals pagaidām slēgts. Maizes ceptuves īpašnieks Ceplis, kura uzņēmums atrodas blakus Balodes tirgotavai, vakar no rīta kā parasts gaidījis, ka Balode ieradīsies pēc svaigas maizes, bet veikalniece nerādījusies. Ceplis izgājis uz ielas un ievērojis, ka veikals nav atvērts. Arī dzīvokļa logu slēģi bijuši noslēgti. Ceplis gribējis pajautāt, kāda iemesla dēļ Baloži neatver veikalu un pieklauvējis pie aizvērtajiem slēģiem. Uz klauvējieniem neviens neatbildējis. Tad viņš izņēmis kabatas nazi un, atbīdot aizbīdni, atvēris slēģus. Viņa acīm atklājies drausmīgs skats: istabā pie durvīm, ģērbies vienīgi veļā, karājies veikalnieces vīrs Ernests Balodis. Par redzēto Ceplis nekavējoties ziņojis policijai. Notikuma vietā ieradies izmeklēšanas tiesnesis, ārsts un policijas ierēdņi. Kad dzīvokļa durvis atvērtas, Balodis atrasts jau sastindzis. Bijis skaidrs, ka Balodis izdarījis pašnāvību. Uz galda atrasta viņa rakstīta vēstule ar abu laulāto parakstiem, kurā norādīts, ka nāvē abi dodoties labprātīgi, jo nevarot samierināties ar dzīves kārtību. Abus lai apglabājot kopējā kapā. Augustes Balodes līķis tomēr dzīvoklī nebijis nekur redzams. Pārmeklējot istabu, tas beidzot atrasts gultā zem pēļa. Jau no pirmā acu uz metiena bijis redzams, ka Balode nāvē nav devusies labprātīgi, bet gan zvēriski noslepkavota. Nelaimīgajai sievietei uz lūpām atrastas kāda kodīga šķidruma pēdas, bet miesa bijusi sasista zilumos. Noskaidrojies, ka nelaimīgā nožņaugta.  Baloži dzīvojuši nesaticīgi. Vīrs bieži dzēris, bet naudu uzdzīvei prasījis no sievas. Kad tā naudu nedevusi, sekojušas ķildas. Balodi kaimiņi pat redzējuši ar nazi rokā pa ielu dzenamies sievai pakaļ. Balodim bijusi krimināla pagātne: viņš jau vairākas reizes sodīts par zādzībām, krāpšanām, vekseļu viltošanu un citiem noziegumiem. Pēdējo sodu — 2 g. pārmācības namā — viņš izcietis tikai neilgi atpakaļ. Kad ieradies pie sievas, viņš solījies laboties. Dzeršanu viņš tomēr neatmetis. Arī pirmajos svētkos Balodis pārnācis mājās piedzēries un prasījis naudu, lai varētu uzdzīvi turpināt. Domājams, ka sieva naudu atteikusies dot, kādēļ viņš tai uzbrucis. Tā kā Balode bijusi spēcīga sieviete, abu starpā izcēlusies cīņa. Pēc pastrādāta nozieguma Balodis sievas līķi paslēpis gultā, bet pats otrā dienā tirgojies veikalā. Bailēs no soda trešos svētkos tas pats sevi sodījis ar nāvi. Nogalinātā ar Balodi dzīvojusi otrā laulībā. Viņas dēli no pirmās laulības dzīvo Ventspilī.

Avots: Jaunākās ziņas, 09.06.1938