No Kopenhāgenas 1975.gada 1. februārī pienāca ziņa, ka 31. janvārī tur ar plaušu karsoni mirusi gleznotāja Erna Geistaute. Viņu apbedīja Kopenhāgenā 4.februārī.
Erna Geistaute dzimusi  Rīgā (Bolderājā) 1911. gada 30. septembrī, dzīvo/pierakstīta Mangaļu pagastā.  No 1926. gada līdz 1930. gadam viņa mācījās Mākslas Akadēmijā. Kopš 1930. gada piedalījās visās valsts un Kultūras fonda izstādēs. 1934. gada 29. septembrī apprecas ar Pāvilu Kovaļevski. Rīkoja patstāvīgas izstādes 1932. un 1942. gadā. Strādāja par asistenti pie Nacionālās operas un Tautas teātra inscenējumiem. Kopš 1944.gada dzīvoja Vācijā, vēlāk Dānijā, piedaloties vairākās latviešu izstādēs, kā arī rīkojot patstāvīgas izstādes. Gleznoja ainavas, žanru un portretus, daudz darbojusies arī grāmatu grafikā.  Līdzdarbojās Grāmatu Draugā,  arī 'Laikā' vēl pagājušos Ziemsvētkos Geistautes zīmētās viņjetes greznoja viņas vīra Pāvila Klāna - Kovaļevska svētku eseju. Geistautes darbi ir Latvijas muzejos un privātās kollekcijās.

Avoti: "

1. Latvju māksla", 1975.
2. https://www.familysearch.org/search/film/103033366
3. https://www.familysearch.org/search/film/103714685

***

Geistaute (Kovaļevska) Erna, gleznotāja, dz. 30.9.1911 Rīgā, 1926-30 mācījās LMA, 1929 piedalījās Zaļās vārnas izstādē Jelgavā, kopš 1930 visās valsts un Kultūras fonda izstādēs, 1932 rīko pirmo, 1943 otro patstāvīgo izstādi Rīgā. 1929-36 strādā kā asistente pie NO un Tautas teātŗa inscenējumiem un Kultūras fonda uzdevumā glezno dekorācijas lauku skatuvēm. Kopš 1944 trimdā Vācijā, kur piedalījusies vairākās latv. izstādēs. Glezno ainavas, žanru un portretus; diezgan daudz darbojusies arī grāmatu grafikā. Viņas temperamentīgā stāvju glezniecība tuva Rīgas grupas autoriem, kā arī beļģu mākslas iestrāvota. Darbi Ljas muzejos un privātās rokās ārzemēs.

Avots: Latvju enciklopēdija: pirmais sējums. Red. Arveds Švābe. Stokholma: apgāds Trīs zvaigznes, 1950-1951.

***

Geistaute Erna (prec. Kovaļevska​, 1911. 30. IX Rīgā - 1975. 31. I Kopenhāgenā, Dānijā) - gleznotāja, grafiķe. Vāc. Brīvās Eiropas (Free Europe) uzdevumā devusi dekoratīvo ietērpu apspiesto tautu inf. izstādei Berlīnes tehniskajā Ask. (1951). Iekārtojusi un vad. Internac. grām. izstādē Frankfurtē pirmo reizi balt. grām. stendu (1957). Org. un vad. Eiropas eksila māksl. gleznu skates Minhenē un Hamburgā (1958). Pēc Spānijas ceļojumiem Geistaute savā glezniecībā pievērsās sintēzes meklējumiem starp reālās pasaules priekšstatiem un abstraktas koncepcijas izpaudumiem. Bija pasākusi īstenot mūža pēdējo vēlēšanos - gleznot vīzionāras gaismēnu konstrukcijas pēc Raiņa lugu sižetiem. Geistaute devusi grafisko ietērpu un il. vairākiem Grāmatu Drauga, kā arī Imantas apgāda izdevumiem, to starpā Aleksandra Grīna romānam Tobago, Kārļa Skalbes Kaķīša dzirnavām ​dāņu val. u.c. Ceļojumā uz Āfriku gūtie iespaidi izteikti gan gleznojumos, gan il. un grafiskajā ietērpā P. Klāna grām. Sveicināta, Afrika ​(1962). Piedalījusies latv. māksl. kopizstādēs Vācijā. Geistautes gleznotājas spējas vispārliecinošāk manifestējās viņas patstāvīgajās izstādēs Kopenhāgenā un Upsalā (1959, 1960).

Avots: Latvju enciklopēdija, 1. 1962-1982. A - J. Amerikas Latviešu apvienības institūts, 1983.

***

Geistaute Erna ​(1911.30.IX Rīgā - 1975.31.I Kopenhāgenā) - gleznotāja, grafiķe. Rakstn. P. Klāna dzīvesbiedre. Stud. LMA (1926-30). 1944 emigrē uz Vāciju, vēlāk izceļojusi uz Dāniju. Izstādēs piedalījusies no 1929. Gleznojusi gk. figurālas komp. par Ljas vēsturi ("Latvju senpils", "Brīvības cīņu upuri"), mātes un bērna tēmu ("Māte un bērns", 30. gadi), rel. motīvus ("Kursas madonna", 1932; "Īres mājas madonna", 1958), ceļojumu iespaidu rosinātas komp. ("Buona sera", 1959; "Kongo dāmas", 1967); pasteļa tehnikā darinājusi arī aktus un portretus ("K. Padega portrets"). Darbojusies preses un grām. grafikā, il. P. Klāna ceļojumu grām. "Sveicināta, Āfrika!" (1963), A. Grīna rom. "Tobago" (1964). Veidojusi skatuvisko ietērpu t-ru iestudējumiem. Public. rakstus par mākslu.

Avots: Latvijas enciklopēdija, 2. sējums. SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003.

***

Erna Geistaute (1911. Rīgā – 1975. Kopenhāgena, Dānija) studiju laikā Rīgā Latvijas Mākslas Akadēmijā (1926-30) mācījusies kopā ar Annu Dārziņu, Margaritu Kovaļevsku, Kārli Neili, Ansi Artumu un Leonīdu Āriņu. Kā Kultūras Fonda stipendiāte apmeklējusi studiju nolūkos ārzemju mākslas centrus. Darbojusies mākslinieku apvienībā "Zaļā vārna". 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, pēc tam pārcēlusies uz Dāniju. Aktīva trimdas mākslas dzīves veicinātāja, bija viena no izstādes "Latviešu māksla Rietumeiropā organizētājām" Kopenhāgenā 1958.gadā.

Mākslinieces darinātajos darbos jūtams tonāls smalkums, kurš radniecīgs beļģu glezniecībai. Radoši meklējumi ļoti spilgti atspoguļojas mākslinieces portretu atveidojumos, to psiholoģiskais smalkums sasaucas ar Voldemāra Tones un Jāņa Liepiņa mākslu. Labs zīmējums apvienojumā ar spēcīgu, bagātīgu kolorītu ir mākslinieces daiļrades raksturojums. Erna Geistaute bija arī viena no pasteļglezniecības tehnikas kopējām. Raksturīgi māksliniecei ir arī portretējumi, kur uz vienas lapas atveidotā persona parādīta vairākos rakursos, kas palīdz spilgtāk nojaust tās raksturu.

Avots: http://www.delfi.lv/kultura/news/art/makslas-galerija-antonija-bus-skatama-ernas-geistautes-izstade.d?id=19122387