Lauksaimnieks un "Stutēnu" māju saimnieks Ērmanis Gūža dzimis 1865. gada 31. decembrī plkst. 1.00 (pēc vecā stila 18. decembrī) Priekulē.

Vecāki - "Krieviņu" māju saimnieks Ēvalds Gūža (Eewalt Guhsche, Ewald Guža) un Ieva (Ewa, Eva) dzim. Burve.

Kristīts 25. decembrī (pēc vecā stila) Priekules baznīcā (ieraksts Asītes-Priekules baznīcas grāmatā). Kūmās: kalpa sieva (?) Anne Gūže (Anne Guhsche), puisis Ērmanis Gūža (Ehrmann Guhscha), puisis Pridiķis Ķipste (Priddik Kipste). 

Ērmanis Gūža (Ehrmann Guhscha) 1888. gada 11. decembrī precas ar Lieni Zīvartu (Leene Sihwart), ieraksts Asītes-Priekules baznīcas grāmatā. Liene (Leene) dzimusi Stutēnu saimniekam (Stuttehn) Andrejam Zīvartam (Andrejs Siwart) un Līzei (Lihse), dz. Lībekai, 1868. gada 19. oktobrī plkst. 10.00, kristīta Asītes baznīcā 20. oktobrī. Kūmās: zaldāta sieva Jūle Minka (Juhle Minka), kalpone Liene Kniepēna (Leene Kniepehn), iebūvietis/piemitnis Jannis Auzenieks (Jannis Auzeneek) (ieraksts Asītes-Priekules draudzē).

Ērmanim un Lienei ir 6 bērni: 

1) Marija, dzimusi 20.08.1889. (pēc jaunā stila 02. vai 03.09.1889.) plkst. 22.00, kristīta 10. septembrī pastorātā. Kūmās: iebūvieša/piemitņa sieva Marija Sudmale (Marija Sudmal), iebūvietis/piemitnis Fricis Sudmalis (Fritz Sudmal), saimnieka dēls Pridiķis Gūža (Pridik Guhscha), saimnieka meita Jūle Gūža (Juhle Guhscha).

04.06.1910. laulājas Teodors Lange (Theodor Lange) un Marija Gūža (Marija Guhscha) (ieraksts Priekules draudzē). Kalpam Teodoram Langem un Marijai, abi luterticīgi, 06.08.1910. plkst. 16.00 Priekules "Stutēnos" dzimst dēls Hermanis Žanno Eduards (Hermanis Schanno Eduards), kristīts 5. septembrī Priekules baznīcā, kūmās: saimnieka dēls Fricis Gūža, strādnieks Roberts Lange, prec. sieva Billa Zīvarte. Žanno Ērmanis Lange (Jeannot Ehrman Lange) mirst 2 1/2 g. vecumā 22.02.1913. plkst. 9.30 no skarlatīnas, glabā 28. februārī. Ir arī meitas Natālija, Anna un Erna. 

Jaujenieku muižā (Gut Sophienhof) Priekules pagasta teritorijā 1923. gadā Teodoram Langem piešķīra 3. kategorijas zemi 18,02 ha ar nr. 65F. Marijas vīrs Teodors Lange miris jau 1934. gadā, tā gada aprīlī "Strādnieku Avīze" vēsta par pēkšņu nāvi Priekulē - Priekules pagasta robežās, netālu no pagasta skolas, atrada mirušu Cīruļu māju 52 gadus veco īpašnieku Teodoru Langi. Līķa sekcijā noskaidrojās, ka Lange miris ar sirdstrieku. 

30.01.1946. Marija atrodas pārvietoto personu centrā Berlin-Zehlendorf. Marija Lange mirusi 81 gada vecumā 25.01.1971. Vokešā/Vokežā, ASV, apglabāta 28. janvārī Milvoku latviešu kapos, kur viņu izvadīja mācītājs. Ed. Putniņš. Kā vēsta izdevums "Laiks", Latvijā viņa bija saimniece Priekulē, bet mūža pēdējos gadus pavadīja meitas Natālijas Gariņas ģimenē.

Natālija Jūlija Līna Lange dzim. 07.08.1913., prec. ar Ādolfu Gariņu (dz. 20.11. vai 12.1910. Priekulē, Andreja un Jūles dzim. Preiss dēls), viņu bērni - Nora (dz. 18.03.1941. Priekulē), Maija (dz. 14.08.1942. Priekulē), Egils (dz. 24. vai 28.10.1943. Priekulē) un Arnis (dz. 16.05.1945. Vācijā). Ādolfs no 1926. līdz 1930. gadam ir mācījies lauksaimniecības skolā Iļģos, bijis lauksaimnieks, Natālija - mājsaimniece.

Latviju Ādolfs pameta 1944. gada oktobrī. 01.12.1944. Gariņi bijuši arī Lager Zeisig (Eule), 04.01.1945. citur. Kopā ar Gariņiem sākotnēji bijusi arī Ādolfa māsa Emma Gariņš, dz. 05.07.1906. Priekulē, kura vēlāk izbrauca uz Derbyshire Anglijā. Ādolfs piespiedu kārtā nosūtīts strādāt kā mežstrādnieks Augsburgā, Vācijā (1944. gada oktobris - 1945. gada maijs). No 1945. gada maija līdz 1947. gada aprīlim viņa ģimene dzīvoja DP Camp Augsburg (Hochfeld), sieva un bērni tur vēl turpināja dzīvot līdz 1948. gada oktobrim, bet Ādolfs devās uz Giessen, Vācijā, kur strādāja ASV armijas labā (1947. gada aprīlis - 1948. gada oktobris), adrese: 7132 L.S.C. Waldsiedlung, Giessen. Uz 28.10.1948. Ādolfs ir 1,67 m garš, sver 79 kg, blonds, ar zilām acīm. Tekoši prot latviešu, mazāk labi vācu un angļu valodas. Latvijā Ādolfs politisku iemeslu pēc nevēlas atgriezties un dod priekšroku emigrēšanai uz ASV.

2) Fricis (Fritz), dzimis 09.02.1892. plkst. 15.00, kristīts 8. martā Priekules baznīcā. Kūmās: strādnieks Fricis Gūtmanis (Fritz Guhtmann), saimnieks Indriķis Knipēns (Indrik Knipehn) ar sievu Lieni (Leene).

Sieva Irma (Irma Guza), ar ko precējies Liepājā, dēls Hermanis (dz. 15.01.1923.) un meita Elza Otīlija (dz. 20.01.1926. Liepājā). 21.04.1927. Fricim un bērniem Liepājā izdota pase, kas pārbaudīta Brazīlijas konsulātā Hamburgā 19.07.1927. Ar tvaikoni "Cap. Norte" viņi devās uz Brazīliju un krastā izkāpa 08.08.1927. Porto de Santos ostā Sanpaulu. Fricis strādājis par galdnieku. Dzīvojis Rua Major Sertório 621, tad Rua Major Sertório 354 (uz 10. vai 18.07.1947.), pēc tam dzīvojis Rua Amaral Gurgel 358 (05.04.1951.), Rua Bento Freitas 348 (16.11.1951.) un Av. Eulina 234, São Paulo. 

Friča (Frits) dēls Hermanis (Hermans) 26.07.1947. dzīvojis Rua Major Sertório 621 un strādājis par mehāniķi Varam Motoris S/A, kas atradās Rua Visconde do Rio Branco 62, tad Rua Duilio 677 (02.06.1948.). Hermans Gūža 15.02.1966. (tobrīd tirgotājs) precas ar Rachel Vieira Galvão (dz. Campinas 09.01.1916., Antonio Baptista Vieira un Maria José de Seixas Vieira meita), pēc profesijas skolotāju.

Friča meita Elza ir drēbniece, 01.09.1947. dzīvojusi Rua Major Sertório 621 un strādājusi FIRMA AMAC LTDA adresē Rua Major Sertório 354. Pēc tam dzīvojusi Rua Gal Jardim 630 un strādājusi kā tirgotāja Rua Cesário Mota 443 (13.11.1948.). Adrese uz 04.11.1983. ir Rua Orminda 161, Vila Sta. Maria, Limão, São Paulo. Elzai ir pelēki mati un zaļas acis, viņa ir 1,68 gara, prec. Vicinskis.

Fricis Gūža (Fritz Guza) mirst 21.08.1959. plkst. 10.30 Nossa Senhora das Graças sanatorijā no sirds nepietiekamības un hroniska miokardīta, apglabāts Cemitério da Lapa kapsētā, São Paulo, Brazīlijā.

3) Jannis (Jannis) dzimst 15.10.1893. plkst. 21.00 Priekulē, "Stutēnos", kristīts 22. oktobrī Priekules pastorātā. Kūmās: saimnieka dēls Jannis Gūža, kalpa sieva Marija Sudmale, saimnieks Ēvalts Gūža.

4) Anna (Anna) dzimusi 03.02.1898. (pēc jaunā stila 16.02.1898.) plkst. 19.00 Priekulē, "Stutēnos", kristīta 29. martā Priekules baznīcā. Kūmās: kalējs Fricis Gūža, viņa sieva Anna, namelnieka sieva Marija Sudmale.

Anna precējusies ar Jāni Līmani, dēls Artūrs Herberts (dz. 22.11.1923. Rīgā) un meita Erna Elvīra (dz. 22.09.1925. Rīgā, prec. Gūtmanis). Artūra sieva ir Rasma, dz. 10.09.1924., pirms izceļošanas abi dzīvojuši Rīgā, Miera ielā 101-64. Anna un Erna pirms izceļošanas dzīvojušas Rīgā, Hospitāļu ielā 20. Erna bijusi skolniece, bet Anna un Artūrs strādājuši spirta fabrikā. Artūrs un Rasma Līmaņi 30.01.1946. atrodas pārvietoto personu centrā Berlin-Zehlendorf, bet jau pēc dažiem mēnešiem izdevumā "Tēvzeme: Latvian Newspaper" vairākkārt lasāmi sludinājumi, ka Rasmu Līmanis, dz. Spure, Eduardu Spuri ar ģimeni no Rīgas, Jelgavas 86-2, Jāni Gūžu ar sievu un 3 bērniem meklē E. Līmanis Berlin-Zehlendorf, Teltower Damm 87/91 HG 90, arī 1947. gadā UNRRA Centrālais meklēšanas birojs Arolsenā meklē Rasmu Līmanis. 15.06.1948. Anna atrodas DP Camp "Accu", Hannover-Stöcken, mājsaimniece. Arī Artūrs, Erna un Ērmanis atrodas tajā pašā nometnē britu zonā. Artūrs ir šoferis. 

Anna caur Itāliju emigrējusi uz Brazīliju 19.07.1949., Vācijas britu zonā izdotais izbraukšanas atļaujas dokuments viņai un meitai datēts ar 12.06.1949., pase izdota Northeim, Vācijā, pēc tam 22.07.1949. viņu izvērtējusi komisija Neapolē, Itālijā. 13.08.1949. no tvaikoņa "Protea" ar bērniem nokāpusi krastā porto R. de Janeiro ostā Brazīlijā. 05.10.1949. viņa dzīvo Sanpaulu, Av. Pompéia 1627., 12.08.1957. dzīvo Rua Diamantina 15 - Jardim Andaraí.

Annas dēlam Arturam Vācijas britu zonā izdotais izbraukšanas atļaujas dokuments datēts ar 13.06.1949., pēc tam 22.07.1949. viņu izvērtējusi komisija Neapolē, Itālijā. Brazīlijā nokļūst 13.08.1949. ar tvaikoni "Protea". Arturs ir automehāniķis. 

Annas meita Erna 23.11.1949. dzīvo un strādā Sanpaulu, Rua Guaianazes 163, pie Abraham Dvoskins, 11.09.1952. strādā Rua Catumbi 715, 27.01.1956. dzīvo Av. Guilherme Cotching 457, 12.08.1957. dzīvo Rua Diamantina 15 - Jardim Andaraí, 22.05.1959. strādā Rua Marcos Arruda 106. 03.11.1967. apliecināja, ka viņas uzvārds ir Gūtmanis, precējusies ar Ansi Gūtmani. 06.11.1967. viņas adrese ir Rua Soldado Brasílio Pinto de Almeida 19 - Parque Novo Mundo. Viņa dzīvojusi arī Av. S. Paulo 642, J. dos Estados. Ernai ir brūni mati un zaļas acis, 1,54 m gara. 

Eiropas latviešu laikrakstam "Brīvā Latvija" 2013. gadā rakstā "Par latviešiem Dienvidamerikā un Karību salās" stāsta Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības priekšsēde, Latvijas Republikas Goda konsule Brazīlijā Daina Gūtmane: "Esmu dzimusi Brazīlijā, kur mani vecāki nonāca pēc dīpīšu nometnes. Tēvs Ansis Latvijā bija strādājis kuģniecībā, bija „saistīts ar jūrām”. Nācis no Ventspils. Māmiņu sauca Erna Līmanis. Mans vectēvs un mātes brālis bija Latvijas armijā, vectēvs ir Lāčplēša ordeņa kavalieris, ordeni ieguvis par cīņām pret Bermontu." "Mani vecāki bija vieni no aktīvākajiem, – izdzīvojuši dīpīšu nometnes laikus, viņi bija starp tiem, kas iestājās par valodas un kultūras saglabāšanu, kuŗu ieskatā latviešiem vajag veidot organizācijas." 

Anna mirusi 1974. gada 26. decembrī Santo Amaro, São Paulo, Brazīlijā.

5) Jānis (Jannis) dzimis 06.08.1899. (pēc jaunā stila 19.08.1899.) plkst. 3.00 Priekulē, "Stutēnos", kristīts 26. septembrī Priekules baznīcā. Kūmās: saimnieka dēls Jānis Gūža, kalējs Fricis Gūža un viņa sieva Anna. No 1909. līdz 1916. gadam mācījies skolā Priekulē. 1924. gada 30. jūnijā Liepājā izdota apliecība par dienestu armijā. Precējies ar Valliju Kalniņš (dz. 16.03.1908. Madonas apr. Grostonā, Pētera Kalniņa un Otīlijas, dzim. Āronietis, meita), meita Māra (dz. 21.09.1940. Priekulē) un dēls Jānis (dz. 17.05.1943. Priekulē).

Jānis no 1937. līdz 1944. gada oktobrim dzīvojis Priekulē, lauksaimnieks, oktobrī un novembrī atradies dažādās vietās Latvijā un Vācijā. No 1944. gada novembra līdz 1945. gada oktobrim Hambühren, Celle, Vācijā (tur no 1944. gada novembra līdz 1945. gada aprīlim strādājis par elektriķi, no 1945. gada maija līdz 1945. gada oktobrim - strādnieks). No 1945. gada oktobra līdz 1946. gada martam DP Camp, Celle, Vācijā. No 1946. gada marta līdz 1947. gada septembrim vai oktobrim DP Camp, Wolterdingen, Vācijā (no 1946. gada septembra līdz 1946. gada novembrim strādnieks, tad no novembra līdz 1947. gada martam slimo, no 1947. gada marta līdz 1947. gada septembrim barakas vecākais), no 1947. gada septembra Soltau, Vācijā (septembrī-oktobrī strādnieks).

Miris 05.12.1948. plkst. 8.30 negadījumā Vācijā, Bissendorf dzelzceļa stacijā, uz vienām sliedēm saduroties 2 vilcieniem, kā rezultātā tika sadragāts viņa krūšu kurvis un viņš acumirklī mira. Jānis bija atceļā no dīpīšu nometnes Hanoverē, kur paziņoja māsai un tēvam labo vēsti, ka brālis, kas atrodas Brazīlijā, dabūs atļauju Jānim, māsai un tēvam izceļot uz Brazīliju. Apglabāts Celle kapsētā.

Jāņa sieva Vallija no 1924. līdz 1928. gadam mācījusies skolā Madonā, no 1928. līdz 1929. gadam - lopkopības pārraugu skolā Priekuļos. No 1937. gada līdz 1939. gada maijam atradusies Jaungulbenē, kur strādājusi par lopkopības pārraudzi, tad apprecējusies. No 1939. gada maija līdz 1944. gada oktobrim kā mājsaimniece dzīvojusi Priekulē, ko atstājusi pēc vācu okupantu pavēles, oktobrī un novembrī atradusies dažādās vietās Latvijā un Vācijā. No 1944. gada novembra līdz 1945. gada oktobrim Hambühren, Celle, Vācijā. No 1945. gada oktobra līdz 1946. gada martam DP Camp, Celle, Vācijā. No 1946. gada marta līdz 1947. gada oktobrim DP Camp, Wolterdingen, Vācijā (no 1946. gada decembra līdz 1947. gada septembrim strādniece). 1947. un 1948. gadā atrodas Soltau (1947. gada septembrī-oktobrī barakas vecākā), prot latviešu. krievu un vācu valodas. 05.04.1949. - DP Camp Dedelstorf, 02.05.1949. Camp ACCU, Hannover. 31.10.1949. un 20.02.1950. Vallija Gūža Vācijā atrodas britu zonā, nodarbojas ar šūšanu. Valija mirusi 27.01.1981. Rietumvācijā, kur darbojusies Daugavas Vanagu organizācijā, piem., 1959. gadā ievēlēta DV Hanoveres nodaļas valdē par sekretāri, viņa 1953. gadā saņēmusi arī regulārus naudas pabalstus sakarā ar vīra zaudējumu un bērnu skolas naudai.

6) Jūle (Juhle) dzimusi 23.04.1902. plkst. 23.00 Priekulē, "Stutēnos", kristīta 29. jūnijā Priekules pastorātā, kūmās: meitene Jūle Sudmale, kalps Fricis Pētersons un viņa sieva Lavīze.

Visi bērnu dzimšanas ieraksti atrodami Asītes-Priekules baznīcas grāmatās.

Ērmanis vai viņa sieva Liene ir krustvecāki 3 Lienes māsas Baibas bērniem - Ērmanim (1889), Katei (1890) un Līnai (1897) Gūtmaņiem.

Ērmanis 2.pasaules kara laikā dodas bēgļu gaitās. 22.11.1945. izsaka vēlmi doties uz Hannover, 30.01.1946. un 03.04.1947. atrodas pārvietoto personu centrā Berlin-Zehlendorf, vēlāk atrodas DP Camp "Accu", Hannover-Stöcken britu zonā Vācijā kopā ar meitu Annu un viņas bērniem. Prot latviešu, krievu un vācu valodas. Pēc dokumentiem redzams, ka Ērmanis trimdā jau ir atraitnis.

Ērmanis Gūža no Vācijas caur Itāliju emigrējis uz Brazīliju 19.07.1949., Vācijas britu zonā izdotais izbraukšanas atļaujas dokuments datēts ar 12.06.1949., pase izdota Northeim, Vācijā, 22.07.1949. viņu izvērtējusi komisija Neapolē, Itālijā. 13.08.1949. no tvaikoņa "Protea" nokāpis krastā porto de Santos ostā Brazīlijā. 30.11.1949. viņa dzīvesvieta ir Sanpaulu, Av. Pompéia 1627.

1956. gadā "Austrālijas Latvietī" parādās ziņa: "Priekules pagasta Stutenu māju saimnieks Ērmanis Guže trimdā Sanpaulā, Brazilijā, nosvinējis 90. dzimšanas dienu".

Ērmanis Gūža miris 1957. gada 18. maijā Vila Maria, São Paolo, Brazīlijā.

Avoti: 

1. https://www.ancestry.com/search/collections/1068/?name=_Guza&name_x=_1&pcat=img_passlists&qh=482215ab824520a6f28f4fa0b0df56bc
2. Austrālijas Latvietis, Nr.321 (04.02.1956)
3. https://collections.arolsen-archives.org/en/search?s=Adolfs%20Garins
4. https://collections.arolsen-archives.org/en/search?s=Arnis%20Garins
5. https://collections.arolsen-archives.org/en/search?s=%C4%92rmanis%20G%C5%AB%C5%BEa
6. https://collections.arolsen-archives.org/en/search?s=Natalija%20Garins
7. https://collections.arolsen-archives.org/en/search?s=Natalija%20Lange
8. https://collections.arolsen-archives.org/en/search?s=Valija%20G%C5%AB%C5%BEa
9. Daugavas Vanagi, Nr.4 (01.07.1959)
10. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr.4 (01.07.1981)
11. https://www.familysearch.org/search/record/results?birth.place=Latvia&collection.id=2140223&count=20&q.givenName=Anna&q.surname=Limanis
12. https://www.familysearch.org/search/record/results?birth.place=Latvia&collection.id=2140223&count=20&q.givenName=Arturs&q.surname=Limanis
13. https://www.familysearch.org/search/record/results?birth.place=Latvia&collection.id=2140223&count=20&q.givenName=Elza&q.surname=Guza
14. https://www.familysearch.org/search/record/results?birth.place=Latvia&collection.id=2140223&count=20&q.givenName=Elza&q.surname=Vicinskis
15. https://www.familysearch.org/search/record/results?birth.place=Latvia&collection.id=2140223&count=20&q.givenName=Ermanis%20&q.surname=Guza
16. https://www.familysearch.org/search/record/results?birth.place=Latvia&collection.id=2140223&count=20&q.givenName=Erna&q.surname=Gutmanis
17. https://www.familysearch.org/search/record/results?birth.place=Latvia&collection.id=2140223&count=20&q.givenName=Erna&q.surname=Limanis
18. https://www.familysearch.org/search/record/results?birth.place=Latvia&collection.id=2140223&count=20&q.givenName=Hermans&q.surname=Guza
19. Ilustrētais Vārds, Nr.17 (01.05.1947)
20. Laiks, Nr.11 (06.02.1971)
21. https://www.myheritage.lv/names/anna_guza
22. "Par latviešiem Dienvidamerikā un Karību salās", 25.10.2013., pieejams: https://www.brivalatvija.lv/aktuala-intervija/par-latviesiem-dienvidamerika-un-karibu-salas?pcversion=ok&gads=2013&pp=
23. https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2460:22955#&gid=1&pid=246
24. https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2460:28514#&gid=1&pid=11
25. https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2460:28514#&gid=1&pid=15
26. https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2460:28515#&gid=1&pid=28
27. Strādnieku Avīze., Nr.86 (20.04.1934)
28. Tēvzeme: Latvian Newspaper, Nr.19 (17.03.1946)
29. https://timenote.info/lv/Baiba-Gutmane
30. Zemes Ierīcības Vēstnesis, Nr.73 (15.06.1923)