Eriks Alfrēds Leslijs Satī (franču: Éric Alfred Leslie Satie; dzimis 1866. gada 17. maijā, miris 1925. gada 1. jūlijā) ir franču komponists un pianists. Jau sākot ar savu pirmo komponēto skaņdarbu 1884. gadā parakstījās ar vārdu Eriks Satī (Erik Satie).

Satī darbus mūsdienās bieži vien uzskata par impresionisma, neoklasicisma, dadaisma, sirreālisma, konceptuālās mākslas, minimālisma un ambientās mūzikas priekšteci. Satī ir lieli nopelni arī dažāda veida skaņu tehniku, tai skaitā sagatavoto klavieru un filmas un skaņu celiņa sinhronizēšanas, radīšanā un attīstīšanā.

Ievērojamākie skaņdarbi

Satī savu darbu nosaukumos bieži izmantoja vārdus, kādi līdz tam nebija sastopami, kā arī izaicinošus, pārsteidzošus, negaidītus vārdu titulus.

• "Ogives" ( Smailloku arkas, 1886)
• "Gymnopédies" (Ģimnopēdijas, no sengrieķu valodas, 1888)
• "Vexations" (beznozīmes vārds, kas var izsaukt dažādas asociācijas un skaidrojumus, 1893)
• "Gnossiennes" (Gnosjēnas, beznozīmes vārds, kas var izsaukt dažādas asociācijas un skaidrojumus, 1889—97)
• "Es tevis alkstu" (Je te veux balsij un klavierēm, 1901)
• "Izžuvušie embriji" (Embryons desséchés, 1913)
• "Parāde" (Parade — balets, 1916–17)
• "Birokrātiskā sonatīne" (Sonatine bureaucratique, 1917)
• "Tapešu mūzika" (Dzīvokļa iekārtojuma mūzika, fona mūzika, Musique d'ameublement, 1920)
• "Pārtraukums" (Starpbrīdis, atelpa – balets, Relâche, 1924)