Kluss, pašaizliedzīgs, allaž nosvērts, akurāts un saprātīgs savu pienākumu veicējs - tāds bija Dailes teātra skatuves gleznotājs Ēriks Riņķis. Mēdz teikt, kāds ir cilvēks, tāda ir viņa māksla. Par mākslinieka raksturu viegli spriest pēc viņa gleznām. Gleznā lasāms viss: apstākļi, kādos viņš dzīvojis, izcelšanās, viņa garīgā bagātība, temperaments, taisnīgums vai melīgums. Gleznā viss atklājas skaidri un nepārprotami. Ērika Riņķa glezniecība nebija ārēji efektīga, viņš nekad necentās sev piesaistīt uzmanību ar skaļumu vai uzsvērtu ekstravaganci. Patiess, ar zināmu smalkjūtīgu atturību - tāds viņš allaž bija, tāds bija arī viņa darbs. Nereti pirmizrāžu priekšvakarā dekorāciju darbnīcā no skatuves atpakaļ nonāca visi prospekti un dekorāciju gabali pielabošanai vai pat pārgleznošanai. Bez kurnēšanas un pārmetumiem Ēriks Riņķis ķērās pie darba, un visi varējām būt droši, ka pirmizrādē inscenējuma ārējais veidojums būs kārtībā. Ēriks Riņķis perfekti pārvaldīja dekorāciju apgleznošanas līmes krāsu tehniku, un viņam vienmēr uzticēja vissarežģītākos darbus. Viņš bija labi apguvis mūsu Dailes teātra lielā meistara O. Skulmes bagāti niansēto skatuves glezniecības manieri. Otas noliktas malā, bet tas darbs un emociju pārbagātība, kas nesavtīgi izdā|āts neskaitāmu Dailes teātra lielinscenējumu veidošanā, paliks mūžīgi mūsu atmiņā. (Literatūra un māksla, 18.05.1979)