Erihs Alfreds Hartmanis bija vērmahta, bet pēc Otrā Pasaules kara - bundesvēra, aviācijas ass.

Erihs Hartmanis Otrā pasaules kara gaisa kaujās ir notriecis 352 ienaidnieka lidmašīnas, kas ir absolūtais rekords militārajā vēsturē.

No notriektajām lidmašīnām 345 bija padomju lidmašīnas un 260 - iznīcinātāji.

Četrpadsmit reizes Hartmanis bija spiests nolaisties, tomēr ne reizi šīs piespiedu nolaišanās nenotika ienaidnieka uguns radīto bojājumu dēļ. Hartmanis dienēja aviācijas daļā Jagdgeschwader 52 un cīnījās ar iznīcinātāju Messerschmitt Bf 109.

Pēdējā gaisa uzvara Hartmanim bija 1945. gada 8. maijā, vēlāk viņš kopā ar biedriem padevās ASV spēkiem. ASV varas iestādes tomēr izdeva viņu padomju pusei.

Apsūdzēts par sadomātiem kara noziegumiem, Hartmanam tika piepriests 25 gadu cietumsods. Pēc 10 gadiem, kurus viņš pavadīja padomju ieslodzījumā, 1955. gadā viņš tika atbrīvots.

1956. gadā viņš iestājās jaunizveidotajos VFR gaisa spēkos, kuros dienēja līdz 1970. gadam.

1997. gadā Krievijas varas iestādes atzina, ka apsūdzība kara noziegumos Hartmanim ir nepamatotas.

Dzimis 1922. gadā Veisenahā, mūsdienu Bādenē-Virtembergā ārsta ģimenē. Ekonomisko apstākļu dēļ agrīno bērnību kopā ar ģimeni pavadīja Ķīnā. Pirms kara aizrāvās ar planierismu, kuru apguva no mātes, kura bija viena no pirmajām sievietēm - planieru pilotēm Vācijā.

Sākoties Otrajam Pasaules karam, apguva kara pilota profesiju.

1942. gada oktobrī Hartmanis tika nosūtīts uz vienību Jagdgeschwader 52, kura bāzējās pie Maikopas.

1942. gada 14. oktobrī viņš izcīnīja savu pirmo gaisa kauju, kura beidzās ar piespiedu nolaišanos, un trīs dienu soda darbiem uz zemes par lidojuma instrukciju pārkāpumiem.

Divdesmit divas dienas vēlāk Hartmanis guva pirmo uzvaru gaisa kaujā pār padomju triecienlidmašīnu Il-2.

Pēc kara Hartmanis komandēja pirmo VFR reaktīvo lidmašīnu vienību Jagdgeschwader 71. Aizgāja no dienesta bundesvērā lielā mērā tāpēc, ka aktīvi pretojās ASV kara lidmašīnu F-104 Starfighter ieviešanai un ekspluatācijai, jo uzskatīja tās par nedrošām un nederīgām.

Miris 1993. gadā savā bērnības vietā Veilimšēnbuhā.