Dzimis 1883. g. 12. apr. Rīgas apr. Riktermuižā (tag. Sidgunda) muižas pārvaldnieka ģimenē.

Tēvs Eduards, māte Emīlija, dz. Baumane. Vācietis, luterticīgs.

Pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas beigšanas 1904. g. studējis teoloģiju TU, no 1906. g. Greifsvaldes Universitātē Vācijā.

No 1907. g. studējis tieslietas TU, no 1908. g. arī Minhenes Universitātē Vācijā, no 1909. g. MU (beidzis 1912. g.).

1913. g. apr.–1914. g. okt. komandēts uz Berlīnes Universitāti Vācijā, lai sagatavotos profesora karjerai civiltiesībās.

Sākoties 1. pasaules karam, nav paspējis atgriezties Krievijā, Berlīnē internēts.

1916. g. jūl. apcietināts par bēgšanas mēģinājumu, ievietots Koblencas cietumā, pēc tam Holcmindenes karagūstekņu nometnē Lejassaksijā.

1918. g. rudenī atbrīvots, devies uz Berlīni.

1919. g. febr. atgriezies Latvijā.

1919.gada 11. martā Liepājā iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Baltijas landesvērā (no 1919. g. jūl. Latvijas armijas Vācu zemessargi, no 1920. g. apr. 13. Tukuma kājnieku pulks), 1920. g. apr. atvaļināts.

1920. g. 7. apr. iecelts par papildu miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā (1920. g. 25. jūl. par miertiesnesi); strādājis Rīgas pilsētas iecirkņos.

No 1921. g. 18. apr. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 1. civilnodaļā (1923. g. 13. nov. atbrīvots no amata pēc paša lūguma).

No 1923. g. 5. dec. zvērināts advokāts Rēzeknē.

1935. g. bijis iecelts par politiskās partijas “Latgales vācu–baltiešu vēlētāju savienība” likvidatoru.

30. gados baltvāciešu organizācijas “Vācu tautas apvienība Latvijā” biedrs, Rīgas Vācu juristu biedrības biedrs.

1939. g. 8. nov. atskaitīts no zvērinātu advokātu skaita un dzēsts no saraksta sakarā ar izstāšanos no Latvijas pilsonības.

Izceļojis uz Vāciju.

Miris 1951. g. Vācijā.

Precējies 1920. g. 27. jūn. ar Valiju Musinoviču (dz. 1899. g. 17. sept. Rīgā), meitas Karīna Kosta (dz. 1921. g. 18. okt.), Helga Valija (dz. 1923. g. 30. apr.).

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1010. l.; 7354. f., 1. apr., 768. l.; LVVA, Politiskās policijas kartotēka; LA 1919–1945.

No E. Šēnfelda 1923. g. noslēgtajām dienesta gaitas atzīmēm: “Alga mēnesī: ar 1920. g. 7. apr. – 900, 1920. g. 14. jūl. – 1740, 1920. g. 17. nov. – 2500, 1921. g. 18. apr. – 7020, 1922. g. 14. jūl. (apstiprināšana amatā Satversmes sapulcē) – 11 000 Latvijas rubļi.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1010. l., 1. lp.)

No E. Šēnfelda 1923. g. 9. okt. iesnieguma Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Ievērojot to, ka man ir jāapgādā trīs ģimenes locekļus un savu māti, man personiski nekāda kapitāla un blakus ienākumu nav, es par savu atrašanās laiku tiesneša amatā esmu kļuvis vienumēr tālāk grūtākā finansiālā stāvoklī, kamdēļ, lai atrastu izeju, esmu spiests meklēt sev citu nodarbošanos ar lielākiem ienākumu avotiem, kuru es domāju atrast advokatūrā. Arī mans, manas sievas un mātes veselības stāvoklis ieteic man pārvietoties no pilsētas uz laukiem, kamdēļ es gribu nomesties provincijā. Tā kā mana interese ir, lai tiktu atsvabināts no tiesneša amata pēc iespējas visdrīzākā laikā, tad ar šo lūdzu Jūs, Priekšsēdētāja kungs, pieņemt šo manu atlūgumu un dot tam likumīgu virzienu.” (LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 324. l., 33. lp.)