Dzimšanas gads nav zināms.

1536. gadā pieminēts kā diakons Rīgā.

Domājams, 1540. gadā viesojies Vitenbergā. Avotpētnieks Johans Kristofs Broce (1742 - 1823) viņu identificējis kā 1540. gada 26. augustā Vitenbergā tapušā Mārtiņa Lutera Rīgas birģermeistariem un rātskungiem adresētā ieteikuma vēstulē minēto maģistru Engebrehtu.

1541. un dažos tuvākos gados atkal minēts kā sprediķotājs Rīgā. Piemēram, rātskungs un superintendents Jirgens Pādels (1505 - 1571) savā hronikā 1543. gadā raksta: "13. janvārī konsistorijā un skolām bija šie kungi: maģistrs Jākobs Bāts, Sv.Pētera baznīcās mācītājs Silvestrs Tegetmeijera kunga (...) diakons Engelbrehts Šētekens." 1552. gada ierakstā Pādens Šētekenu piemi ar vārdiem: "agrāk mūsu diakons, bet tagad mācītājs Gulbenē". Zināms, ka šo amatu Šētekens ieņēmis vēl 1573. gadā.

Miršanas gads nav zināms.

Mārtiņa Lutera 1540. gadā Rīgas birģermeistariem un rātskungiem adresētās vēstules teksta tulkojums:

"Ž[ēlastība] u[n] m[iers]. Godājamie, tālredzīgie, mīļie kungi. Uzrādot Jūsu rakstu, Maģistrs Engelbrehts man ir lūdzis apliecinājumu. Jo, cik es no viņa raksta redzu, viņš ir, pirmkārt  stipri mācīts kristīgā skaidrā mācībā, turklāt visu disputu naidnieks, kāpēc es viņu uzskatu par nevainojamu un svētīgu; otrkārt, viņš arī citādi ir pie mums pazīstams kā dievbijīgs un godājams, treškārt, arī pietiekami mācīts valodās. Bet es nezinu, cik viņš spējīgs mutiski nodoties sprediķošanai un mācīšanai, jo es viņu neesmu dzirdējis. Ņemiet arī vērā, ka Jūs pie sevis paši [ labāk to papīra bojājums, trūkst teksts, no konteksta spriežot – „saprotat”], jo viņš pie jums kādu laiku ir darbojies, kā viņš ziņo. Novēlu šo pašu Engelbertu Jūsu labvēlībai un draudzīgai gribai. Ar šo lai Dievs jūs pasargā. Amen. Ceturtdienā pēc Bērtuļiem 1540. Mārtiņš Luters D."

Vēstules orģināls, kā arī ap 1820. gadu tapis J.k.Broces faksimilnoraksts glabājas LUAB Rokrakstu un reto grāmatu kolekcijā.