Baltvācu muižnieks, Zārcenes un Strazdes muižas īpašnieks

Firksu dzimta par savu priekšteci uzskata ap 1450. gadā pieminēto Livonijas ordeņa vasali Volmāru no Firksas (von Fircks) Viruzemē, Igaunijas austrumu daļā.

17. gadsimtā dzimta sadalījās vairākos atzaros.

1620. gada 17. oktobrī Nurmuižas īpašnieku Kristoferu Firksu uzņēma Kurzemes bruņniecības matrikulā.

Pēc Krievijas impērijas senāta 1853. gada 10. jūnija lēmuma, ko atkārtoja 1862. gada 28. februārī, visai fon Firksu dzimtai piešķīra mantojamu baronu titulu.

1908. gadā Jūrmalas Majoru muižas un Nurmuižas pils īpašnieku baronu Ernestu fon Firksu uzņēma Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Dzimtai piederošās muižas 

Līdz 1920. gada agrārajai reformai Firksu dzimtai piederēja šādas muižas 59 485 ha kopplatībā:

• Nurmuiža (Nurmhusen) — 15 500 ha
• Šķēdes muiža (Scheden) — 1860 ha
• Oktes muiža (Okten) — 2080 ha
• Valdgales muiža (Waldegahlen) — 2935 ha
• Strazdes muiža (Strasden) — 2870 ha
• Zemītes muiža (Samiten) — 3485 ha
• Upes muiža (Bächhof) — 2975 ha
• Lestenes muiža (Lesten) — 5225 ha
• Līvbērzes muiža (Lieven-Bersen) — 4285 ha
• Firkspedvāles muiža (Fircks-Pedwahlen) — 740 ha
• Bruzilu muiža (Bresilgen) — 1300 ha
• Vārves muiža (Warwen) — 3380 ha
• Dunalkas muiža (Dubenalken) — 3680 ha
• Rudbāržu muiža (Rudbahren) — 6480 ha
• Sieksātes muiža (Seeksaten vai Sexaten) — 1320 ha
• Štakeldangas muiža (Stackeldangen) — 495 ha
• Kliģu muiža (Kliggenhof) — 875 ha