Dzimis 1876. g. 11. jūn. Liepājā rūpnieka un 2. ģildes tirgotāja ģimenē.

Tēvs Johans Gotlībs, māte Emīlija Anna Karolīne, dz. Strazdovska. Vācietis, luterticīgs.

1903. g. beidzis PU Juridisko fakultāti ar I šķ. diplomu.

No 1903. g. jaunākais tiesamatu kandidāts Pēterburgas Tiesu palātā, strādājis 1. Krimināldepartamentā.

No 1904. g. marta jaunākais tiesamatu kandidāts Kauņas apgabaltiesā (pārcelts pēc paša lūguma; no 1905. g. jūl. vecākais tiesamatu kandidāts, 2. civilnodaļas sekretārs, no 1906. g. janv. apgabaltiesas sekretārs). 1906. g. martā iecelts par darbveža palīgu Tieslietu ministrijas 2. departamentā.

No 1907. g. marta Ostrogas apgabaltiesas vecākais notārs, no 1911. g. jūn. Ostrogas apgabaltiesas loceklis, no 1914. g. janv. Harkovas apgabaltiesas loceklis.

1. pasaules kara laikā strādājis zemes ierīcības komisijās, 2. civilnodaļā (līdz 1917. g.).

No 1921. g. 6. dec. zvērināts advokāts Liepājā (1923. g. atskaitīts no zvērinātu advokātu skaita).

No 1923. g. 22. nov. vecākais notārs un Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks Latgales apgabaltiesā Daugavpilī.

No 1924. g. sept. arī Šņoru zemju komisijas loceklis Latgales apgabaltiesā. 

1924.–30. g. bieži pieaicināts par ekspertu Saeimas Juridiskajā komisijā.

1930. g. 8. jūl.–1933. g. 1. sept. bijis iecelts par Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru. 1933. g. 20. jūn. Saeima nav apstiprinājusi amatā.

No 1934. g. 17. janv. zvērināts advokāts (14. febr. atskaitīts no zvērinātu advokātu skaita, jo jau 1934. g. 19. janv. iecelts par Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa) notāru Daugavpilī un Latgales apgabaltiesas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku).

1940. g. 26. febr. atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

Rakstījis par juridiskiem un vēstures jautājumiem Latvijas un ārzemju juridiskajos žurnālos.

Miris padomju okupācijas laikā 1940. g. 25. okt. Rīgā.

Apbedīts Liepājā, Bārenbuša (tag. Līvas) kapos.

Apbalvojumi: Latvijas TZo IV šķ.; Lietuvas Ģo III šķ.

Precējies 1904. g. ar Elzu Adelheidi Lidiju Zakovsku (1882. g. 5. martā–1975. g. 30. janv. Rietumberlīnē, VFR; 1941. g. izceļojusi uz Vāciju), dēls Ervīns Johans Leonīds (1907. g. 21. janv.–1907. g. 3. febr.), meita Irēna Elizabete (1910. g. 19. apr. Ostrogožskā–1980. g. 2. martā Vācijā; bijusi precējusies ar Latvijas Senāta prokuroru Teodoru Ūdri; sk.).

D. Civilprocesa principi zemes grāmatu atjaunošanas lietās. Rīga, 1928; Entwicklung und Ausbau des Lettlandischen Grundbuchwesens. Reval, 1930. A. LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 39. l.; 7354. f., 1. apr., 275. l.; LVD (sk. Helvichs Emīlis); EVP (sk. Helvichs Emīlis); LA 1919–1945; LN; Mazdēla Oļģerta Uhdrisa un mazmazmeitas, Itālijas modes dizaineres Sabīnes Uhdrisas sniegtās ziņas.

No tieslietu ministra B. Bērenta 1929. g. 19. jūl. raksta Ārlietu ministrijai: “Latgales zemes grāmatu nodaļas priekšnieks Helviha kungs ir nodomājis savu kārtējo atvaļinājumu pavadīt ārzemēs un devis savu piekrišanu tanī pašā laikā iepazīties ar  Prūsijas hipotēkas sistēmu moderno tehniku attiecībā uz zemes grāmatu nokārtošanu (it sevišķi pie jaunām robežām), hipotēku un citu iestāžu savstarpējiem sakariem u.t.t., kādēļ tanī nolūkā viņam būs nepieciešami jāapmeklē attiecīgās iestādes Berlīnē, Karaļaučos [Kēnigsberga Vācijā (Prūsijā), tag. Kaļiņingrada Krievijā – red.] un Dancigā [tag. Gdaņska Polijā – red.]. Tādēļ lūdzu dot aizrādījumu mūsu priekšstāvjiem augšā minētās pilsētās būt piepalīdzīgiem Helviha kungam viņa nolūku sasniegšanā. Helviha kungs izbrauks uz ārzemēm jau tuvākās dienās.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 39. l., 4. lp.)

No tieslietu ministra B. Bērenta 1929. g. 18. sept. raksta Ārlietu ministrijai: “Tā kā Latgales zemes grāmatu nodaļas priekšniekam un Zemes grāmatu atjaunošanas komisijas priekšsēdētājam E. Helviha kungam kā Tieslietu ministrijas pārstāvim jāpiedalās arī turpmāk apspriedēs robežu lietās ar kaimiņu valstu delegācijām ārpus Latvijas robežām, tad lūdzu pagarināt Helviha kungam izdoto ministrijas pasi Nr. 19 vēl uz vienu gadu.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 39. l., 7. lp.)