Noskaidrots, ka Emīlija Jurevica pēc kara bijusi direktore Baltezera nespējnieku patversmē, vēlāk invalīdu namā Rīgā, kurā ar trieku miris J.Jurevics. Pati E.Jurevica mirusi 1967. gada maijā, apbedīta līdzās vīram II Meža kapos, bet vēlāk, piederīgajiem neprasot, viņiem "uzrakts virsū" Latvijas armijas virsleitnants Purvmalis.

Avots: Literatūra un māksla, 04.12.1992

                      *****

Dzimusi 1894. gada 29. oktobri tirgotāja Rūķa ģimenē Bauskā, turpat beigusi Beķeres ģimnāziju. Izdevusi žurnālu "Nākotnes Sieviete" (1923-1929). Publicējusi rakstus par sieviešu stāvokli sabiedrībā, it kā sarakstījusi grāmatu "Sieviešu psiholoģija" (varbūt kāds to ir turējis rokās?). Bijusi Latviešu sieviešu apvienības un Zaļā krusta (kāds bija šīs organizācijas mērķis un uzdevumi?) priekšniece, Starptautiskā miera kongresa iniciatīvas komitejas ģenerālsekretāre, iesaistījusies daudzu citu organizādju darbā. Sarakstījusi romānus "Elita", otrs nosaukums "Kad sieviete mostas" (1925) un "Sievietes uzvara" (1927), kuros pausta ideja par sievietes noteicošo lomu sabiedrībā. Parakstījusies ari kā Rūķu Zelma un Amanda Kloto, Zigzaga. Garāmslīdoša doma - vai romāna "Elita" titulvarones vārds nekļuva par literātes Elzas Miķelsones pseidonīmu (sk. "Datu bankā "Literāti" meklē" nr.6)? Šiem tēliem ir daudz kopīga. Jautājums - kā risinājās E.Jurevicas dzīve pēc 1933. gada? Kāpēc pārtrūka viņas literārā darbība? lespējamība - pēc K.Karuļa ziņām, Jurevicu meita Elma Zolāne 1947. gadā dzīvoja Kr.Barona ielā 7/9.

Avots: Literatūra un māksla, 07.08.1992