Emīlijai Gūtbergai — dzimusi Toše — šūpulis kārts 1905. gada 28. februārī Rīgā. Klavieru spēli viņa mācās Blūma mūzikas skolā Rīgā pie Vīnas Berlīnes. 1934.gadā Latvijas konservatorijā kā eksterna iztur pārbaudījumus obligātos priekšmetos. 1938. gadā Skolu departaments Rīgā Gūtbergu apstiprina par privātskolotāju klavierspēlē. Pie profesora Paula Šūberta viņa mācījusies klavierspēli no 1933. līdz 1941. gadam.
Mūzikas mīļotāju Gūtbergu ģimenē aug meitas Ingrīda un Karina, arī Emīlijas vīrs Oskars Gūtbergs spēlē vijoli un glezno. Bēgļu gaitās ceļi ar īsākām un garākām pieturām izlīkumo pa Austriju un Vāciju. 1948. /49. mācību gadā Emīlija Gūtberga darbojas par klavierskolotāju Goldšteina institūtā Aigenā, Zalcburgā (Austrijā). 1952. gada sākumā Gūtbergi nonāk Bostonā, ASV. Līdztekus skolotājas darbam savā klavierstudijā Emīlija iesaistās Bostonas latviešu Trimdas draudzē un ir ilgus gadus dāmu komitejas priekšniece, kā arī austrumu apgabala dāmu komitejas referente, pašaizliedzīgi pievēršoties palīdzības darbam. Klavierskolotājas darbā E. Gūtbergai aizritējuši vairāk nekā 50 gadi, dodot saviem audzēkņiem, kuru ir arvien no 40 — 50, stingru, noturīgu pamatu mūzikā. Šai nopietnajai muzikālajai audzināšanai nav varējušas paiet garām arī viņas pašas meitas, kas tagad ievērojamas ērģeļu un klavieru spēlē.
Dzīves pavediens Emīlijai Gūtbergai pārtrūkst 1983. gada 2. martā Bostonā. Viņa apbedīta turienes Getsemenes (Ghetsemane) kapsētā, kur jau atdusas viņas vīrs Oskars Gūtbergs.

Avots: Latvju mūzika, 1986