Elza Biruta Frišbīrs dzimusi Pēterpiīi. Ap gadsimta maiņu tēvs - klavierskaņotājs ar ģimeni pārcēlies uz Rīgu un tur norit Elzas bērnība un jaunība, bet vasarās uz laukiem - skaistajā Pļaviņu un Kokneses apkārtnē. Latvijas valstij nodibinoties viņa strādāja Armijas štābā, pēc tam dažādos privātos uzņēmumos un Finansu ministrijā. 1934.gadā viņa pārnāca uz Mežu departamentu. Ar meža izstrādāšanas operāciju paplašināšanos un eksporta darījumu uzsākšanu toreiz parastais vēstuļu stils no vecā 'kroņa" šablona bija jāmaina uz tirdzniecībā lietojamo stilu. Te Elzas Frišbīrs pieredze privātos uzņēmumos un viņas valodu zināšanas labi noderēja. Nodibinoties akciju sabiedrībai "Latvijas Koks", viņa pārgāja uz šo uzņēmumu.

Pēc laimīgi pārdzīvotā lielinieku valdīšanas gada Elza Frišbīrs no "Latvijas Koka" pārnāca atpakaļ uz Mežu departamentu kā Meža un kokrūpniecības galvenā direktora sekretāre. Šinī amatā viņai visvairāk nācās saskarties ar meža administrācijas darbiniekiem. Tāpēc liekas tīri dabīgi, ka arī trimdas gaitās viņa devās kopā ar meāa darbinieku lielāko grupu un kā Vācijā, tā ASV (no 1951.g.) palika dzīvā saskarē ar mežu darbiniekiem un to ASV kopu.

Dzīves gaitas ASV viņai ritēja Spokanes pilsētā. Par Elzas Frišbīrs pēdējām dienām viņas paziņa raksta: Elza nejutās labi kādu mēnesi. Aizgāja pie ārsta, kas viņu gribēja tūliņ ievietot slimnīcā. Viņa tomēr pirms tam vēlējās pabūt pie ezera, jo bijām runājušas, ka 7. jūnijā dosimies turp uz divām nedēļām. Ārsts tam piekrita ar norunu, ka pēc atgriešanās pilsētā viņa dosies uz slimnīcu. Dievs bija lēmis viņai baudīt ezera skaistumu tikai pāris dienas un tad viegli 10.jūnijā aizsauca pie sevis. Miršanas cēlonis - smadzeņu trieka. Apbedīšanas dievkalpojums notika  14. jūnijā, piedaloties Spokanes tautiešiem. Viņa vēlējās būt pārpelnota. Urnu novietoja nišā Farimount kapsētā, kur atdusas arī Kārlis Birnbaums, Cielavas kundze (Birnbauma kundzes māte). (Meža vēstis, 01.07.1969)