"...Elza Barūne radījusi dziļi vitālu, dzīvās zemes elpas piestrāvotu, pretmetu šķeltas gudras prāta darbības virzītu vecās saimnieces Lovisas tēlu lugās «Akmens ligzda» un «Niskavuori maize»..."

P. Pētersons

Aktrise Elza (Sofija) Barūne dzimusi Jelgavā 1909.gadā, Katrīnes un Jēkaba Barūnu ģimenē.

Jau no  bērnības viņa saistīta ar Jelgavas teātri, jo vecāki šeit strādāja un mazajai  Elzai bija atļauts klusītēm sēdēt aiz skatuves. Vidusskolas pēdējās klasēs Elza iesaistījās teātra korī, jo viņai bija  laba balss. Vēlāk pamazām iesaistījās masu skatos..

1927.g. pēc ģimnāzijas beigšanas -Jelgavas latviešu teātra koriste, vēlāk aktrise.

1945 – 1953.g. Jelgavas Drāmas teātra aktrise Rīgā. Jelgavas aktieru grupa gan sapulcējas, lai strādātu, bet Jelgavas vadība nevar ierādīt telpas un tā šī entuziastu grupa sāk strādāt  Rīgā, L. Nometņu ielā. 25 gadu laikā strādājot Jelgavas teātrī Elza Barūne nospēlējusi daudz lomu:

• Vasu Žeļeznovu,
• Varvaru,
• Cju,
• Bellu

u.c. 

1953.gadā Jelgavas Drāmas teātri likvidē un apvieno ar Valmieras  Drāmas teātri.

No 1953.g. līdz 1969. gadam Elza Barūne tajā nostrādāja Valmierā. Viņas mūža izcilākais darbs skaitās Niskavuori saimniece Valmieras Drāmas teātrī.

Filmējusies okupācijas laika Rīgas kinostudijas kinofilmās:

• Nauris
• Uz Jauno Krastu

Apbalvojumi:

• LPSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece un
• LPSR Tautas māksliniece.

Mirusi pēc grūtas slimības, apbedīta Jelgavas Zanderu kapos.

Vīrs - Pēteris Muraška. Apprecējās 1932.gadā. Izšķīrās 1963.gadā. Dēls Ivars, meita Ilze