Ar saknēm Latvijas zemē, ar prātu un sirdi Latvijas dzīvē

Dzimis un nācis pasaulē četru bērnu ģimenē , otrdienā ,tālajā 1933 gada aukstajā 21 marta dienā no Jāņa un Marijas Ošiņu mīlestības Ogres novada, Taurupes pagasta mājās , SMILGAS

Vecākā māsa Ilga Ošiņa jau tajā saulē no mākoņa maļiņas lūkojas uz mums, arī jaunākā māsa Elga Brezinska dz. Ošiņa.

Brālis Edgars Ošiņs vēl spēka pilns un darbojas auto loģistikas centrā Latvijā ( vietu nezinu)

Bērnība pagāja bezrūpīgi skraidot pa pļavām basām kājām, vēlāk jau palīdzot vecākiem ganīt govis un tad nāca skolas laiks, pirmās zināšanas tika iegūtas Tarupes pamatskolā līdz septītai klasei, tālāk ceļš veda uz Rīgu, bija nebeidzama kāre gūt zināšanas. Pēckara laiks, bija grūti vienam izdzīvot lielā pilsētā, bet stiprā griba uzvarēja, Lai būtu iztikas līdzekļi ( jo vecāki nevarēja daudz ko palīdzēt) nācās izdomāt darbus kā piepelnīties, viens no peļņas avotiem bija bagātiem tā laika ļaudīm no rītiem agri izvest pastaigā viņu četrkājainos mīluļus sunīšus.

Tālāk iestāšanās Rīgas Industriālajā politehnikumā elektrotehniskajā fakultātē, pēcāk studijas Rīgas Tehniskajā Universitātē RTU kas tika pabeikta ar izcilību.

Dienests armijā

Pēcāk darbs elektro tehnikas jomā trsnsformātoru apkope, augtspriegumu līnijas un viss kas saistīts ar elektrību.

Gadiem ejot radās daudz un dažādu ideju, viena no tām viesojoties Grūzijas kalnu pilsētā Čiaturi, izveidot gaisa pārvadu Siguldā pāri Gaujas senlejai , 1969.gada sākumā, spēlējot orķestrim, 1025 metrus garais piekarceļš pār senleju tika svinīgi atklāts. Nesošā trose bez vidus atbalsta savieno Gaujas senielejas krastus starp Siguldu un Krimuldu apmēram 43 metru augstumā virs upes.

Tas ir paliekošs, Elmāra projektēts un izvests dzīvē.

Tālajos 70 radās ideja izveidot apvienotu skaitļošanas centru lai varētu apvienoti  apstrādāt krājbanku klientu datus, to laiku namu pārvalžu klientu datus un daudz ko vēl.

Projekts tika īstenots pēc desmit gadiem, 81 gada decembrī. Pašā vecrīgas sirdī , Pils ielā 8/10 tika izprojektēta un pilnīgi no jauna uzbūvēta ēka , kas ir vēl šodien apskatāma , tas bija Elmāra idejas auglis un sapnis, kas funkcionēja līdz 1993 gadam , bet attīstoties digitālajām tehnoloģijām kādā jaukā diena vairs nebija aktuāls.

P.S. Ēka vēl aizvien ir pieejama dažādiem biznesa risinājumiem, bet nu jau vairāk kā desmit gadus stāv tukša un pamesta ...

90mitie gadi, pārejas un Latvijas atdzimšanas laiks, sevis meklējumi dažādās jomās...

Darbs Jaunsvirlaukas pagasta Kolhozā "Staļģene"

Bet gadiem ejot bija vēlēšanās kaut ko intelektuālāku un tā sākās darbi Jelgavas Lauksaimniecības Universitātē , direktora amatā + vēl tika izveidota SIA Nits , kas veica siltumu apgādes zudumu auditu, ieteikumus par iespēju ekanomēt siltumu ēkās un iestādēs.

Latvijas neatkarības gados LLU izveidota mūsdienīga bibliotēka, notiek studiju, zinātniskās pētniecības un administratīvā darba informatizācija. Nodibināts Informātikas institūts, izveidots datoru tīkls, dodot iespēju pieslēgties interneta tīklam. Ja 80. gadu beigās augstskolā nebija modernu datoru, drukas iekārtu, tad pašreiz ir vairāk nekā 400 datoru, vairāk nekā 200 drukas iekārtu. Nodibināts Informācijas centrs ar tipogrāfijas iespējām, visās ēkās un galvenajās struktūrdaļās iegādāti kopētāji. Darba intensifikācijai, sevišķi saimnieciskā darbā, tiek izmantoti mobilie telefoni. Neraugoties uz valsts attīstības ekonomiskām grūtībām, LLU vajadzībām tomēr tiek piešķirti, kaut ierobežoti, līdzekļi investīcijām un kapitālieguldījumiem. Tos racionāli un godprātīgi izmantojot, kā arī telpas lietderīgi apsaimniekojot (10% no tām izīrējot), piesaistot pašu pelnītos līdzekļus (maksas pakalpojumi u.c.), saņemot ziedojumus, padomju laikā nekvalitatīvi celto ēku jumtu, siltuma un ūdens apgādes, elektropiegādes un citos remontos ik gadu tiek izlietoti 200–500 tūkstoši latu. Tādējādi tiek sakārtotas LLU ēkas. Daudz tiek darīts Jelgavas pils rekonstrukcijā. Pašaizliedzīgi strādāja LLU direktors Elmārs Ošiņš (1993–1997)

Līdz mūža nogalei bija arī fantastiski vaļasprieki, izveidota ozolu birzs lai audzētu trifeļsēnes, mājās skanēja mūzika no dažādākām pasaules slavenībām un pats galvenais jahta un burāšana, tā lai vēš plīvo matos....

Elmārs rūpējās arī par diviem puikām Ģirtu un Ēriku vadot viņus pa skolas un dzīves ceļu dodot savas inženiera un tēva skatijumu uz visu. Arī mazbērni Reinis un atsevišķi jau mazie Alberts un Justīne ir saņēmuši vecātēva viedo skatijumu un mīļumu ikdienā mācoties mīlestību.

Ar mīlestību uzaudzināti un ar savām dzīves gudrībām mācīti arī abi dēli Andris un Rūdolfs .