Ziemsvētku laikā Daugavas Vanagu saimi un visu latviešu sabiedrību pārsteidza ziņa, ka negaidīti Dieva mierā aizgājis varonīgs karavīrs un izcils sabiedrisks darbinieks Elmārs Krūka.

Viņš dzimis 1915. gada 18. maijā Baldonē, ģimnāziju beidzis Rīgā un virsnieku saimei pievienojies 1939. gadā, beigdams Latvijas Kara skolu, dienesta gaitas uzsākot 5. Cēsu kājnieku pulkā. Pēc Latvijas okupācijas 1940.g., likvidējot Latvijas armiju, viņu līdz ar visu cēsinieku saimi pārskaita krievu XXIV armijas korpusā, no kura, sākoties Otram pasaules karam, viņš, kā vairums latviešu nacionālo karavīru, aiziet mežos, atgriežas savā dzimtajā Baldonē, sāk partizānu gaitas, radot un vadot nelielu, bet drosmīgu partizānu vienību, tā palīdzēdams vācu karavīriem padzīt no Latvijas nīsto komunistu varu. Īsu laiku pēc tam viņš darbojas 278.Dobeles kārtības dienesta bat. un, dibinot Latviešu leģionu, iestājas tā rindās, beidz Vācijā sevišķu izlūku dienesta virsnieku kursus un atgriežoties Latvijā iedalīts 15. div. Izlūku bataljonā, kurā arī pavada visu kara laiku. Šī bataljona smagajās kaujās viņš trīsreiz smagi ievainots, parāda cīņās izcilu varonību, sevišķi karodams Vācijas telpā, sevi vienmēr parādīdams kā lietpratīgu kaujas virsnieku. Par varonību viņu apbalvo ar II un I šķ. Dzelzs krustu u. c. goda zīmēm.
Karam izbeidzoties viņš nonāk Zēdelgemas gūsta nometnē, kur izraudzīts par sporta dzīves vadītāju, ienesdams gūsta bezdarbīgajos apstākļos patīkamas pārmaiņas un uzturēdams lielā mērā morālo stāju. Te arī viņš uzsāk savu vēlāko sabiedriskā darbinieka karjeru, piedalīdamies Daugavas Vanagu organizācijas dibināšanā. Pēc atbrīvošanas viņš ir Getingenas DV nod. dibinātāju vidū, ievēlēts par priekšsēža vietnieku un īsā laikā šo nodaļu pārvērš par vienu no aktīvākām britu okupācijas joslā. Savas aktivitātes viņš gan pārtrauc uz 2 gadiem (1948.—1950. g.), kad uzvelk pēdējo reizi karavīra tērpu, iestādamies britu armijas sardžu palīgdienesta vienībā Bikenburgā, komandēdams izcilu sardžu un pārvaldes vienību.
Pēc ieceļošanas Kanādā viņš sāk savu izcilāko kalpošanu sabiedrībai. Kopš DV darbības uzsākšanas Toronto viņu ievēl pirmajā tās valdē, pēc neilga laika viņš jau ir valdes priekšsēdis, vadot un nostiprinot visas koporganizācijas kulturālo dzīvi. Viņš izceļas ar ideju bagātību un lieliskām organizatora spējām. Viņš ir pirmo DV dienu idejas autors, vada trīs šādas svētku dienas, no kurām neatkārtojama savā vērienīgumā un programmas ziņā ir DV 25 g. darbības atceres plašā norise, kas ilgst veselu nedēļu. Viņa DV dienu idejas vēlāk pārņem visas DV darbības zemes.
E. Krūkas ierosmē iegādāti abi DV nami Toronto, sāktas vairākas saimnieciskas akcijas, no kurām kā lielākā brīvajā pasaulē izaugusi DV grāmatnīca; viņš ar lielu degsmi kalpo dziesmai, nodibina un vada DV vīru kori Kanādā, izdod vairāk nekā 10 skaņu plates tūkstošiem eksemplāros, ir šī kora ilggadējs priekšnieks, bieži pats līdzi dziedādams, veltī daudz rūpju jaunatnes iesaistīšanai DV saimē, palīdz tapt izcilajai deju kopai Daugaviņa. Visas Krūkas aktivitātes DV organizācijā ir grūti pārskaitīt, atliek vienīgi pieminēt, ka viņš par savu izcilo darbu apbalvots ar DV augstāko goda zīmi — DV nozīmi zeltā.
Otrais, šķiet, nozīmīgākais darbs ir viņa ideja trimdā atjaunot Dziesmu svētku tradicijas. Savas idejas vispirms viņš ievada Kanādā, būdams tur pirmo 4 šo svētku organizators un rīc. kom. priekšsēdis, beidzot arī Dziesmu svētku b-bas goda biedrs.

Par viņu sēro dzīvesbiedre Tonija, pazīstama rakstniece un dzejniece kā arī skolu darbiniece, kas vienmēr stāvēja blakus ģimenes galvas darbam un viņa ideju iedzīvināšanai. Sēro arī meita, divi dēli ar ģimenēm (viena meitiņa mira Vācijā traģiskajās bēgļu gaitās), DV organizācija, kurai viņš bija veltījis sava mūža dienas līdz pat pēdējai; sēro daudzie radi un draugi.
Elmāram Krūkām veltītā aizlūgumā Rosar bēru mājā 27. dec. svētrunu teica archib. A. Lūsis, DV vīru koris A.Pērkona vadībā dziedāja.
Izvadīšanā 28. dec. pie ziediem apņemtā šķirsta, goda sardzē pārmaiņus stāvot Latvijas virsnieku, DV org. un DV vīru kora pārstāvjiem, svētrunu teica arch. A. Lūsis un dziedāja vīru koris.
Apglabāts Jorkas kapos. Bēru mielastu DV Toronto nod. namā DV uzdevumā kārtoja Toronto nod. vanadzes.

Avots:  "DV mēnešraksts", 01.01.1989