Hercogiene Elizabete Magdalēna dzimusi 1580. g. 17. aprīlī Volgastē. Viņas tēvs bija Pomerānijas-Volgastes hercogs Ernsts Ludvigs, māte Sofija Hedviga nāca no Braunšveigas-Līneburgas.

1600. g. 14. maijā Elizabete Magdalēna Volgastē apprecējās ar hercogu Frīdrihu un rudenī ieradās Kurzemē.

Viņas mentalitāti lielā mērā ietekmēja sava laika uzskati, – viņa sirsnīgi ticēja Dievam, bet tāpat arī velnam, raganām un burvestībām. Taču tas netraucēja hercogienei aktīvi iesaistīties politikā.

Atbalstot hercoga Frīdriha centienus nodrošināt Kurzemes neitralitāti un panākt prinča Jēkaba tiesību atzīšanu uz hercogistes troni, viņa izvērsa plašu saraksti ar dažādu valstu valdniekiem, amatpersonām un viņu sievām.

Elizabetei Magdalēnai piederēja vairāk nekā 20 muižu, nozīmīgākās no tām bija Jumpravmuiža, Mežmuiža, Lipsti un Ozolmuiža pie Jelgavas. Viņa rūpīgi uzraudzīja savu muižu saimniecību. Muižu pārvaldniekiem bija jāiesniedz atskaites hercogienei vairākas reizes nedēļā un jāsaskaņo visi darbi. Liela vērība muižās tika veltīta dārzkopībai un ārstniecības augu audzēšanai. Hercogienes aptiekāri, kā arī viņa pati augus izmantoja ārstniecības līdzekļu gatavošanai. Elizabete Magdalēna labi pieprata arī dziedināšanas mākslu.

Īpaši nozīmīga hercogienes dzīvē bija viņas atraitnes tiesa – Dobeles pils un muiža. Pēc hercoga Frīdriha nāves un Jēkaba nākšanas tronī (1642. g.) pils kompleksā pēc hercogienes rīkojuma veica apjomīgus celtniecības un labiekārtošanas darbus.

Uz dzīvi Dobeles pilī Elizabete Magdalēna pārcēlās 1643. g. novembrī un nomira tur 1649. g. 23. februārī.