Mūzikas pedagoģe prof. Elizabete Francmane — 85 g.v. mirusi 1967.gada 18. decembrī Rīgā, dzimusi Dobelē. Tēvs Pēteris Francmanis bjis skolotājs un ērģelnieks, Irlavas Skolotāju semināra absolvents. Pirmās iemaņas klavieru un ērģeļu spēlē guvusi no tēva. Maskavas konservatorijas ērģeļklases absolvente (1915), turpat studējusi arī kontrapunkta un fugas klasēs.1919.-1923. ērģelniece Dobeles latv. un vācu draudzēs. No 1920. līdz 1962. g. pedagoģe, torētisko priekšmetu katedras dibinātāja un un vadītāja (1944-49) Latvijas konservatorijā.

Pēc kara augstākā atestācijas komisija nonivelēja E.F. par docenti, kamēr kolēģi un studenti dēvēja viņu joprojām par profesori. (Tā E.Francmane saukta arī S. Stumbres, L. Garūtas un A. Skultes nekrologos Latviešu Mūzikā, VII (1969), kurpretim grāmatā Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorija (1965) viņa konsekventi palikusi tikai docente.). Viņas brālis ārsts Edgars Francmanis bijis pianists un ērgelnieks, L. Bētiņa draugs.

Avots: Laatvju mūzika, 1971

---

Latvijas konservātorijas vecākā docente oblig. teorijas klasē. Dzimusi Dobelē. Muzikālo izglītību guvusi Maskavas konservatorijā, ērģeļu klasē pie prof. L. Bētiņa un Sabaņējeva. Kursu ērģeļu spēlē beigusi 1915.gadā pie prof. Sabaņējeva. Teorētiskos priekšmetus mācījusies pie prof N. Sokolovska, Morozova un prof. Iljinska No 1916.—18.gadam nodarbojusies kā erģelniec Maskavas franču draudzē. 1918.gada rudenī ievēlēta par ērģeļu klases vadītāju Maskavas konservātorijā. Kara apstākļu dēļ pārnākusi dzimtenē. Izpildījusi ērģelnieka vietu Dobeles latviešu un vācu draudzē no 1919.—23.gadam. No 1920.gada Latvijas konservātorijas docente oblig. teorētisko priekšmetu klasēs: solfedžo, elementārteorijā, harmonijā un enciklopēdijā. 1924.gadā  ievēlēta par vec. docentu. (Latvju skaņu māsklinieku portrejas, 1930)