Elga Gruzde - 

Gājusi bojā, sabrūkot veikala Maxima jumtam Zolitūdē.

Māte Ineta, Tēvs miris.

Strādāja AirBaltic.

Mācījās Daugavpils 12. vidusskolā.

Vīrs Gintars.

Apglabāta Veiguļu kapos Krāslavas novadā.

***

Visa Latvija sēro par 21. novembrī traģiski bojā gājušajiem. Zem sabrukušā lielveikala „Maxima” gruvešiem dzīvību zaudēja arī daugavpiliete Elga Gruzde (Jakovele), kura nelaimīgā kārtā tieši tobrīd atradās veikalā.

Stundu līdz traģēdijai Elga sazvanījusies ar mammu, taču pēc tam vairs nav atbildējusi uz zvaniem. Sajūtot ko nelāgu, mamma nekavējoties devusies uz Rīgu.  Līdz pēdējam brīdim viņa ticēja un cerēja, ka ar meitu viss būs kārtībā. Kopā ar citu cietušo un upuru tuviniekiem mamma stāvēja pie veikala nožogojuma, lūdzot Dievu un cerot uz brīnumu. Taču brīnums nenotika.

Pēc Elgas sēro viņas ģimene, tuvinieki, draugi, bijušie skolas un studiju biedri, kolēģi.

Lai arī pagājis krietns laiks, kopš Elga absolvējusi Daugavpils 12. vidusskolu, šajā mācību iestādē viņu joprojām atceras un piemin ar labu vārdu. Elga bieži apmeklēja absolventu vakarus skolā, lai satiktu savus klasesbiedrus un skolotājus. Visu sirdīs viņa paliks kā sirsnīga, cilvēcīga, gudra, vienmēr smaidoša meitene. Skolas direktore Elita Boliņa stāsta, ka Elga vienmēr iesaistījusies skolas pašdarbībā, dziedāja korī, dejoja skolas deju kolektīvā, viņai ļoti labi padevusies matemātika. Balsij aizlūstot, direktore saka: „Mēs ļoti lepojamies ar mūsu Elgu…”

Arī Elgas klases audzinātāja Santa Rutkovska sēro pēc savas bijušās audzēknes. Elga allaž atcerējusies skolotājas dzimšanas dienu un vienmēr piezvanījusi, lai apsveiktu. Viņa bijusi viena no sekmīgākajām audzēknēm visā skolā, vienmēr organizējusi dažādus skolas pasākumus, pat iestudējusi dejas konkursiem. Elgai padevies it viss, pie kā viņa ķērusies. Meitene aktīvi darbojusies arī Daugavpils Sv. Dievmātes Marijas draudzē, gājusi svētceļojumos uz Aglonu.

Pēc skolas beigšanas Elga devās studēt uz Rīgu, ieguvusi augstāko izglītību un maģistra grādu muitas un nodokļu administrēšanā Rīgas Tehniskajā Universitātē. Elgas labākā draudzene un bijusī klasesbiedrene Laura Ivanova pastāstīja, ka pirms pāris gadiem Elga sākusi strādāt uzņēmumā „airBaltic”, kādu laiku strādājusi par stjuarti, bet šogad saņēmusi jaunu darba piedāvājumu -- ienākumu analītiķes amatu, par ko ļoti priecājusies, jo darbs bijis labāk apmaksāts un perspektīvs karjeras izaugsmē.

Darbs aviokompānijā Elgai ļāva satikt savu otro pusīti – lietuviešu izcelsmes pilotu Gintaru, ar kuru pērn abi mijuši gredzenus un uzsākuši kopīgu dzīvi. Abi iegādājušies aitu suņa kucēnu, kuru ļoti mīlēja un lutināja. Abi sapņojuši par bērniņu, stāsta Laura un piebilst, ka draudzenes dzīve bijusi ļoti piepildīta, pilnvērtīga un skaista, viņa paguvusi daudz dzīvē sasniegt. Elga bijusi ļoti labs draugs, viņai esot arī brīnišķīgi vecāki, diemžēl tētis pirms dažiem gadiem jau aizgājis aizsaulē. Gintars bijis viņas stiprais plecs, bet tagad šajā pašam smagajā laikā tieši viņš palīdzot tikt pāri sāpēm draugiem un tuviniekiem.

„Viņa bija mūsu „Līksmes” gariņš,” caur asarām saka deju kolektīva „Līksme” vadītāja Aija Daugele, kurai Elga bijusi kā pašas meita. Viņa dzīvojusi vienā kāpņutelpā, bijusi Elgas deju skolotāja kopš 1. klases. Vispirms meitene dejoja bērnu kolektīvā, tad 10 gadus - „Līksmē”.

Studējot Rīgā, Elga bija deju kolektīva „Vektors” dalībniece. Pirms pieciem gadiem kopā vēl piedalījušies Dziesmu un deju svētkos. Aija stāsta, ka „Līksmē” kopā piedzīvoti visi prieki, bēdas, pārdzīvojumi un mīlestība. Elga bijusi vissmaidīgākais un dzīvespriecīgākais cilvēks, kādu Aija vien pazinusi. Visās situācijās viņa bijusi visdrošākā. Vienmēr pozitīva, ļoti stipra, viņa nekad nevienam nav izrādījusi, ka pašai ir smagi.

Uzzinot par Elgas traģisko bojāeju, pirmdien Daugavpilī sanāca kopā bijušie „Līksmes” dejotāji, lai godinātu viņas piemiņu. Viņu vidū ir arī Edgars Rubīns, kurš, būdams policists Rīgā, piedalījās glābšanas darbos. Tieši viņš atradis gruvešos Elgu un palīdzējis atpazīt meiteni.

Elgas dzīves moto bijuši dzejnieces Ārijas Elksnes vārdi: „Sakiet, ko gribat, un tomēr, un tomēr es gribu spārnus, un tomēr es gribu lidot – vienalga, vienalga, kā!” Diemžēl, viņas lidojums ir beidzies. Elgas dzīvība izdzisa viņas visskaistākajā dzīves posmā, sabrūkot sapņiem par nākotni, ģimeni un bērniem.

Atvadīties no Elgas varēs 26. novembrī plkst. 10.00 Daugavpils Svētās Dievmātes Marijas katoļu baznīcā, plkst. 11.00 notiks dievkalpojums, bet plkst. 12.00 - izvadīšana uz Veiguļu kapiem Aulejas pagastā, Krāslavas novadā.

Laikraksta „Latgales Laiks” kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību Inetai Jakovelei sakarā ar viņas meitas Elgas traģisko bojāeju.

"Latgales Laiks"