Dzimusi 1872. g. 21. jūlijā Krievijā, Saratovas guberņā, E. Hansena jau agrā bērnībā zaudē tēvu, pēc kura nāves 1880. gadā visa ģimene pārnāk uz dzīvi Jelgavā. Te E. Hansena apmeklē un beidz Jelgavas pilsētas Sv. Trīsvienības augstāko meiteņu skolu 1890. gadā, pēc kam, noliekot attiecīgos pārbaudījumus pie Jelgavas vīriešu ģimnāzijas, iegūst mājskolotājas tiesības un no 1890.līdz 1901. gadam darbojas kā mājskolotāja Kurzemē un Pēterpilī. 1901. gadā tiek ievēlēta par skolas pārzini un skolotāju Jelgavas II. meiteņu pirmmācības skolā, kur darbojās līdz 1915. gadam. Izceļoties pasaules karam bēgļu straume aizrauj iecienīto darbinieci līdz uz Tērbatu, kur tā no 1915.g. līdz 1918. gadam strādā kā skolotāja uz Tērbatu evakuētā Jaunjelgavas valsts draudzes skolā. Bet tiklīdz rodas pirmā iespēja atgriezties atpakaļ uz dzimteni, tā sakravā savas ceļa somas un dodas atpakaļ uz iemīļoto un sirdij tuvo Jelgavu, kur tik daudz neredzami, bet stipri pavedieni viņu saista no bērnības dienām un tā cauri dzīves skaistākajiem posmiem.

1919. gada 1. aprīlī E. Hansena tiek iecelta par Jelgavas 2. pilsētas Dārtas pamatskolas pārzini. Šo pienākumu viņa pilda nepārtraukti līdz pat 1938.gada 31. jūlijam, pēc kam uz pašas lūgumu tiek atbrīvota no šī atbildīgā darba, jo maksimālā vecuma dēļ tā aiziet pensijā.
Par priekšzīmīgu, pašaizliedzīgu un nenogurstošu darbu, par nopelniem tautas audzināšanas laukā, Eleonora Hansena apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeni un atzinības rakstiem no Jelgavas pilsētas skolu valdes.

Avots: Zemgales balss, 26.10.1938