Andreja Jurjāna mazdēls. Pāvula Jurjāna audžudēls.

Eižens klavieres spēlēja kopš piecu gadu vecuma, trīspadsmit gadu vecumā sāka mācīties Konservatorijas klavierklasē, līdztekus apgūstot arī arhtitektūras zinības. Svītru visam pārvilka karš. 1943. gadā pēc Rīgas valsts tehnikuma beigšanas Eiženu mobilizēja un tūlīt nosūtīja uz austrumfronti. Kapitulāciju viņš sagaidīja netālu no Dancigas. Lēģerī, kur izbadējušos gūstekņus piebeigt palīdzēja vēl tīfs, no piecdesmit barakas biedriem dzīvi palikuši tikai trīs. Pēc atbrīvošanas Eiženam bija jāstrādā gadījuma darbi, no niecīgās algas atbalstot un pa vakariem aprūpējot slimos audžuvecākus. Bija jāatmet domas par konservatoriju un universitāti, līdz sava mūža aicinājumu viņš atrada Stradiņa slimnīcas kontaktlēcu laboratorijā, kur nostrādāja līdz pensijas gadiem. Kopā ar uzticamo dzīves biedri Ausmu vecumdienas vadīja mantotajā īpašumā Langstiņos.

Avots: Brīvā Latvija, 26.02.2000