Dzimis 1924.gada 18. novembri Dagdā. Viņa vecāki bija skolotāji, ģimenē vēl bija piecus gadus jaunāka māsa Irēne. Tēvam patika nodarboties ar dažādiem maziem projektiem, un mājās vienmēr kaut kas tika plānots un izgatavots. Tā kā Eiženijs dzimis 18. novembrī, kad visi aizņemti, skatoties parādi un piedaloties dažādos sarīkojumos, dzimumdienas svinības vienmēr bija paplānas. Skolas gaitas viņš sāka Krāslavas pamatskolā, turpināja 1.Daugavpils valsts ģimnāzijā, ko absolvēja 1944. gada pavasarī. Pēc ģimnāzijas beigšanas Eiženiju iesauca vācu armijā un iedalīja gaisa spēku izpalīgos. Viņš nokļuva gūstā Francijā un pēc atlaišanas no gūsta devās uz Vircburgu, kur centrālajā nometnē bija apmetusies viņa ģimene. 1946. gada rudenī Eiženijs iestājās Vircburgas universitātes ķīmijas fakultātē un studēja tur līdz izceļošanai uz Ameriku. Pēc tam, kad dzīve Jaunajā pasaulē bija kaut cik nostabilizējusies, viņš iestājās Detroitas universitātē un to absolvēja 1955. gadā, ieguvis zinātņu bakalaura grādu (Bachelor of Science). Eiženijs turpināja studijas Wayne State University un tai pašā laikā sāka strādāt firmā Climax Molybdenum metalurģijas pētniecības laboratorijā. Viņš bieži ceļoja, lasot akadēmiskas lekcijas profesionālām organizācijām. Viņam ir vairākas zinātniskas publikācijas par nerūsējošo tēraudu. Eiženijs bija mūzikas mīļotājs un pianists. Viņš piedalījās koncertos, būdams solists, vai spēlēja pavadījumu, kā arī oficiālos sarīkojumos uzņēmās mūzikālās daļas vadītāja pienākumus. Viņš bija Detroitas vanadžu ansambļa „Dziesma" pianists un ar dāmām apceļoja Ameriku un Kanādu. Eiženijs aktīvi darbojās latviešu sabiedrībā. Viņš iestājās Daugavas Vanagu apvienībā, uzņēmās priekšnieka, kasiera un citus amatus. Par nopelniem viņam piešķīra augstāko atzinību - zelta nozīmi. Eiženijs bija Detroitas latviešu skautu un gaidu vienību atbalstītājs un labvēlis, aktīvs vecāku padomē, palīdzēja gan svētku aktos, gan nometnēs. Meitas Dagmāra un Sandra bija gaidu Abavas vienībā. Detroitas vienība 1982. gadā rīkoja 4.lielo nometni „Kāvu gaismā", Eiženijs vadīja filatēlijas nodaļu un panāca, ka nometnē ierīkoja Temporary USPS Rose City pasta iecirkni. Amerikas pasts nometnes laikā atļāva lietot īpašu zīmogu. Eiženijs bija dedzīgs filatēlists, viņš krāja pastmarkas. Viņš apbalvots ar Skautu saulīti un Gaidu pateicības zīmi. Eiženijs bija latviešu katoļu studentu un akadēmiķu vienības „Dzintars" biedrs. Pēc pensionēšanās viņš pievērsās virtuves mākslai un bija lepns uz savu septiņu kārtu doboša torti.
Eiženijs Lizlovs bija precējies ar Silviju Grīvu. Viņš aizgāja mūžībā 2010. gada 19. maijā pēc garas un grūtas slimības. Vieglas smiltis!