Egons Eversons kopā ar savu dzīves biedri Vitu savu dzīvi velta latvietībai.

Eversoni pieder paaudzei, kuras bērnība sakņojās Latvijā, jaunība pēckara posma nometnēs, un garā dzīvotā dzīve zemēs ārpus Latvijas - tai paaudzei, kuras lielākā daļa visciešāk paturēja savu latvisko pārliecību.

Jau no iebraukšanas laika (50-tiem gadiem) Kanberā, Eversoni ir aktīvi piedalījušies gandrīz visās tā laika Kanberā pastāvošās latviešu organizācijās un nodarbībās: tautas deju kopā "Sprigulītis", tautas deju un dziesmu ansamblī "Saules josta", jauktā korī, sestdienas skolas vadībā, ev.lut. baznīcas dzīvē, un 70-tajos gados politiskajās demonstrācijās par Latvijas tiesībām. Kopš 1990. gada viņi ir organizējuši un izkārtojuši Kanberas latviešu palīdzības saiņu sūtījumus uz Latviju, kā arī personīgi no saviem līdzekļiem atbalstījuši individuālas  skolas un bāriņu patversmes.

Savus vaļas brīžus Eversoni ir veltījuši senajai tautas mākslai - tērpu un rotu darināšanai. Vitas izšuvumi un austās jostas, un Egona kaltās rotas ir greznojušas Sprigulīša un Saules jostas dejotāju tērpus.

Kopš 1990. gada Eversoni savu dzīvi dala starp Kanberu un Rīgu: Kanberā dzīvo dēls Pēteris ar sievu Māru un 4 bērniem, Benitu, Daini, Ansi un Miku, kuri visi runā latviski;

Rīgā jau kopš 1992. gada dzīvo meita Valda ar vīru Pēteri un dēlu Matīsu. Arī šogad abi Eversoni dodas uz Latviju savā gandrīz jau gadskārtējā braucienā ciemos pie meitas. (Amerikas latvietis, 30.05.2001)