„Katrreiz, kad es gleznoju, es no jauna metos ūdenī, lai mācītos peldēt.”

                                                                                                                  E.Manē

Eduārs Manē bija franču gleznotājs un impresionisma virziena pamatlicējs.

Eduārs Manē jau bērnībā bija talantīgs zīmētājs un paralēli vidusskolai mācījās arī speciālā zīmēšanas skolā. Pēc vidusskolas beigšanas Eduārs vēlējās apgūt jūrnieka arodu, bet neizdevās nokārtot jūras karaskolas eksāmenus. Jaunietis tomēr atrada iespēju salīgt par jungu uz kāda tirdzniecības kuģa, kas brauca uz Riodežaneiro. Brauciens gan izvērsās neveiksmīgs, kuģis cieta avārijā, bet Eduārs atgriezās Parīzē.  Iespējams, pateicoties šiem notikumiem pasaule pazīst Eduāru Manē kā mākslinieku, jo pēc šī gadījuma jauneklim sapnis par jūru bija izsapņots un no 1850.gada līdz 1856.gadam Eduārs Manē nododas glezniecības studijām pie franču galma gleznotāja Tomā Kutīra. Paralēli glezniecības studijām, Manē devās studiju ceļojumos uz Holandi, Austriju, Itāliju un Spāniju, kur pilnveidoja savas zināšanas un pētīja vecmeistaru darbus. Īpaši daudz laika pavadīja Luvras muzejā, kur pētīja un kopēja Valeskas, Ticiāna, Rembranta, Halsa, Delakruā un citu izcilu vecmeistaru darbus.

Pētot vecmeistaru darbus Manē izveidoja savus paņēmienus kā risināt gleznieciskos jautājumus. Mākslinieks nevis atdarināja vecmeistarus, bet gleznoja tā, kā pats redzēja. Atteicās no priekšmetu modelēšanas ar gaismēnu palīdzību un apjomus veidoja ar gaišajām krāsām. Atsakoties no telpas izjūtas , uzsvēra plakņu un krāsu dalījuma tīri glezniecisko iespaidu.

Eduarda Manē darbi ir stingri reālistiski, paužot dotā mirkļa iespaidu. Atšķirībā no vecmeistaru darbiem, kuri savos darbos parāda visas lietas kas redzamas ļoti detalizēti, Manē savos darbos rāda tikai vispārīgo kopiespaidu, kas rodas cilvēkam paskatoties uz ainu ar pirmo skatienu.  Bet mākslinieka darbos svarīgākais objekts ir cilvēks.

Eduārs Manē bija diezgan revolucionārs mākslinieks un viens no viņa pazīstamākajiem darbiem „Brokastis zaļumos” (1863., Parīze, Orsē muzejs) izraisīja skandālu. Tāpat nozīmīgi un drosmīgi darbi ir „Mūzika Tīrelī parkā” (1860-1861.,Londona, Nacionālais muzejs), „Olimpija” (1863., Parīze, d'Orsay muzejs).

Eduāra Manē darbi lauza tradicionālās un vispārpieņemtās tradīcijas mākslā, tāpat mākslinieks lauza sabiedrībā iesīkstējušos priekšstatus, tos noliedzot, bet ap mākslinieku apvienojās visi vēlākie impresionisti.