Eduards Zariņš dzima 18.04.1891.g. Latvijā - miris 1978.g. ASV, apglabāts Valmierā.

Eduards Zariņš tika iesaukts kara dienestā 1.pasaules kara laikā, jaunībā ir dziedājis korī, bijis arī Aizsargu priekšnieka palīgs Valmierā, bijis Valmieras pienotavas priekšnieks līdz 1940.gadam.

Eduardam izdevās izvairīties no 1941.gada 14.jūnija deportācijas, taču viņa ģimene:

sieva Anna (1906-1983), meita Laima (dz. 1930), meita Ruta (1931-2014), dēls Juris (dz.1934), dēls Atis (1940-2013)) tika deportēti 1941.gada 14.jūnijā no Valmieras apr., Kocēnu pagasta    Lieldzērvēm.   Nometinājuma vieta Krasnojarskas novads, Ačinskas rajons, atbrīvošanās  datums 1957.10.18.. 

Eduars Zariņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju 1944.g., vēlāk devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, Ņujorku.

Eduards Zariņš tā arī savas dzīves laikā vairs nesatikās klātienē ar savu ģimeni.  

Avots: Latvijas Okupācijas muzeja videoliecības nr. 2967 -2970.