LKOK nr.3/815

Stebers, Eduards

Kareivis 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.

* 1890. g. 26. maijā Stāmerienas pagastā.

+ 1970. g. 2. jūlijā Mārupes pag.

[]

Apbalvots par 1919. g. 7. aprīļa sakaru atjaunošanu uz Rīgas-Pleskavas šosejas pie Jaunlaicenes skolas starp mūsu un igauņu vienībām.

STEBERS EDUARDS Andreja dēls

1. (4.) Valmieras kājnieku pulka kareivis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1890. g. 26. maijā Stāmerienas pag. Pilsētas skolas izglītība. Tirgotājs Lugas pilsētā.

Krievu armijā iesaukts 1911. g., iedalīts 50. artilērijas divizionā. Piedalījies kaujās pret vāciešiem Austrumprūsijā, vairākkārt ievainots, apbalvots ar Jura krusta III, IV šķiras, sasniedzis jaunākā apakšvirsnieka pak.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 27. janv. Valkā, piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā un kaujās pret bermontiešiem. Pēc tam pārcelts uz 5. Cēsu kājnieku pulku, cīnījies Latgalē, paaugstināts par dižkareivi.

1919. g. 1. apr. kaujā pie Jaunlaicenes skolas, kad ienaidnieks pārrāva sakarus starp Valmieras kājnieku pulka rotām un igauņu Atsevišķo Tērbatas rotu, mūsējie tika gandrīz pilnīgi ielenkti un draudēja plašs frontes pārrāvums, Stebers brīvprātīgi devās atjaunot sakarus, caur lielinieku rindām devās pie igauņiem un pēc tam atgriezās pie savējiem. Tad piedalījās kopējā pretuzbrukumā, kura laikā tika atjaunota frontes līnija.

Atvaļināts 1920. g. 25. sept. 1922. g. iestājies robežpolicijas dienestā. Zilupes robežapsardzības apg. 3. raj. posteņa priekšnieks. Piešķirta jaunsaimn. Vecmoku pag. Pēc 2. pasaules kara strādājis kolhozā. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1970. g. 2. jūl. Mārupes pag.