Eduards Šedvils, Jāņa dēls

Latgales partizānu pulka virsseržants.

Dzimis 1896. g. 8. aug. Rugāju pagasta zemkopja ģimenē. 

1. pasaules kara laikā dienējis Maskavas gvardes pulkā, no turienes pārcelts uz latviešu strēlnieku formējumiem, beidzis mācību komandu Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, pēc tam dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā kā nodaļas komandieris, piedalījies kaujās. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. jūnijā, piedalījies Latgales atbrīvošanā.

1919. g. 8. novembra izlūkgājienā kritis lielinieku gūstā; decembrī no tā izbēdzis un turpinājis dienestu līdz pat brīvības cīņu beigām. 

1919. g. 29. oktobra kaujā pie Silenieku sādžas Šedvils ar savu vadu izlauzās cauri pretinieka drāšu aizžogiem, ieņēma sādžu un ieguva tur smago ložmetēju.

Tajā pašā dienā ieņēma arī Kokarevas sādžu un ieguva otru smago ložmetēju. 

Ordenis LKOK piešķirts 1920. gadā

Atvaļināts 1921. g. 15. martā. Nodarbojies ar zemkopību Rugāju pag.

1937. g. pārcēlies uz Maltas pagasta Paipalām. Strādājis par mežsargu.

Par turpmāko likteni ziņu nav.