Eduards Sakenfels
Eduards Sakenfels
- Dzimšanas datums:
- 17.02.1895
- Miršanas datums:
- 13.04.1942
- Mūža garums:
- 47
- Dienas kopš dzimšanas:
- 47194
- Gadi kopš dzimšanas:
- 129
- Dienas kopš miršanas:
- 29972
- Gadi kopš miršanas:
- 82
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, Jaunākais apakšvirsnieks, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimis Bramberģes (Glūdas) pagastā Maiseļos lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies tirdzniecības skolās Jelgavā un Pēterburgā.
Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. gada novembrī, dienējis 180. Ventspils kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Galīcijā, paaugstināts par jaunāko apakšvirsnieku.
1915. gada 2. oktobrī pārnācis uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu, beidzis mācību komandu un piedalījies kaujās pie Ķekavas, Nāves salā, Ložmetējkalnā un citur, ticis ievainots. Paaugstināts par vecāko apakšvirsnieku, apbalvots ar Jura krusta III, IV šķira Latvijā atgriezies 1920. gada rudenī.
1916. gada 8. martā Ķekavas rajonā pie Franču un Jūgu mājām stiprā ienaidnieka artilērijas un ložmetēju ugunī viņš personiski atjaunoja pārtrauktos sakarus starp bataljonu un 52. Sibīrijas strēlnieku pulku; tā paša gada 23. septembrī Nāves salā, kad vācieši ar kaujas gāzēm iznīcināja 173. Kameņeckas kājnieku pulku un 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks stājās tā vietā un devās pretuzbrukumā, lai noturētu pozīcijas, tiešā un stiprā ugunī organizēja sakaru komandas darbus un uzturēja kārtībā sakaru līdzekļus, tā veicinādams mūsu panākumus. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1920. gada 5. decrembrī 4. robežsargu pulkā.
1921. gadā paaugstināts par virsseržantu.
Atvaļināts 1922. gada 18. maijā. Robežpolicijas uzraugs Latgalē, no 1923. gada krimināluzraugs Liepājas apr. policijā.
1926. gada pārcelts uz Saldus policijas nodaļu. Piešķirta jaunsaimniecība Lutriņu pagastā Jaunajā muižā.
30'os gados pārcēlis darbā par Rīgas Jūrmalas policijas prefektu, policijas pulkvedis-leitnants. 1940. g. mainījis uzvārdu uz SILS.
1940. gada vasarā no darba atbrīvots, tā paša gada 13. decembrī arestēts. 1941. gada 19. aprīlī PSRS leTK Sevišķā Apspriede notiesāja viņu uz 5 gadiem.
1941. gada 14. jūnijā deportēta ģimene.
Miris ieslodzījumā Komi APSR.
Avots : www.lkok.com
***
Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.
Dienējis: 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons (pulks) sakarnieku komanda
Apbalvots:
- 15.06.1916, Svētā Jura 4. šķiras krusts, Nr. 527332
Papildus informācija:
SAKENFELSS Eduards Heinriha d. dzimis 1895.17.02. Glūdas pagastā – miris 1942. izsūtījumā PSRS, Sibīrijā, bataljonā (pulkā) 1915.02.10.-1917.17.06. brīvprātīgais 1914.10. (180.kājnieku pulks), strādāja par kantoristu Petrogradā 1917.07. – 1920. LKOK. Nāves salā zem uguns atjaunoja sakarus ar 1.rotas iecirkni
Avoti: atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
05.06.1915 | Fortress Przemyśl returns to Austro-Hungarian control
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.