Eduards Ozols piedzima Raunas Kalna Kosās kalēja Jāņa Ozola un Kristīnes Ozolas (dzim. Kāpiņas) ģimenē, kurā vēl bija vecākais brālis Gustavs un jaunākais brālis Hermanis. Darba gaitas aizveda uz Rīgu par bodes zelli, bet vēlāk sekoja dienests armijā Pēterburgā kā intendatūras štāba virsniekam. Pēterburgā  1918. gada 1. jūnijā Eduards apprecējās ar Mildu Sieks. Revolūcijas laikā nācās doties  gaitās pa Krieviju (Jaroslavļa , Harkova),bet1920.g. izdevās atgriezties jau neatkarīgā Latvijas valstī, kur kā kara virsnieks dienēja Kara, vēlāk Iekšlietu ministrijās, bet pēc tam Finansu ministrijas Valstspapīru spiestuvā kā galvenais kasieris. 1923.g 18. jūnijā ģimenē piedzima vienīgais dēls Austris Ozols. Pēc kara Eduards strādāja Lauksaimniecības akadēmijas kancelejā, bet pēc aiziešanas pensijā tika ievēlēts par Rīgas Doma draudzes priekšnieku. Edoards Ozols līdz savai pēdējai stundai saglabāja staltu stāju, bija ļoti reliģiozs, nikns antikomunists  un dedzīgs latviešu tautas patriots. Viņš nomira Rīgā 1962.g. 29. decembrī sava dēla Austra rokās.