Politiķis un sabiedrisks darbinieks. Bijis Cēsu pilsētas galva, 1. un 2.Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, vēlāk Neatkarīgo sociālistu biedrs. Dzimis 1872. gadā 21. septembrī Cēsu apriņķī, Liepas pagasta Jaunzemos, kā lauku māju īpašnieka dēls. Apmeklējis Liepas pagasta un Āraišu draudzes skolas, 1890. gadā beidzis Dr. Harnack'a reālskolu Cēsīs. Piedalījies krievu-japāņu karā, tad strādājis kā kantorists un grāmatvedis Krievijā un Rīgā, vēlāk Cēsīs un Līgatnē. Pasaules kara sākumā iesaukts krievu pulkos, no kuriem viņam izdevās izkļūt tikai 1917. gadā un pārnākt uz latviešu strēlnieku rezerves pulku. 1917. gada 15. maijā atvaļināts kopā ar citiem vecuma dēļ. 1917.-18. gadā darbojies Cēsu apriņķa strādnieku padomē. No 1919. gada jūnija līdz 1922. gadam Cēsu pilsētas štata un pilsētas galvas amatos. No 1922. gada 7. novembra līdz 1928. gada 5. novembrim darbojies kā 1. un 2.Saeimas deputāts, sākumā kreiso sociāldemokrātu frakcijā, bet no 1928. gada 2. maija iestājās neatkarīgos sociālistos. Vēlāk strādājis par grāmatvedi-darbvedi.

Miris 1935. gada 10. februārī Rīgā, Torņakalnā.

Sieva - Alvīne Jaunzems.