* 1870. IX 15. Šķibes pag.

                Beidzis Maskavas Universitātes filoloģijas fakultāti,

                1901/1917. Pērnavas ģimnāzijas skolotājs,

                1921/1935. Jelgavas “Hercoga Pētera” ģimnāzijas skolotajs,

                1935. IV 10. pensionēts.

                1940. stādīts no Izglītības ministrijas apbalvots ar Atzinības Krusta V šķiru.

Haunštetenes latviešu nometni 9. septembra rīta satrauca traģiska vēsts. Labprātīgi bija nāvē gājis viens no vecākajiem nometnes iedzīvotajiem — skolotājs un sabiedriskais darbinieks Edvards Bištēviņš. Tieši pēc nedēļas, 15. septembrī, mūsu sirmais jaunatnes audzinātājs būtu varējis savu 3 meitu un 5 mazbērnu saimē svinēt savu 79. dzimumdienu, bet satrauktais noskaņojums, kas valdīja Augsburgā, kopš darbu sāka IRO padomdošanas komisijas, kluso un sevī noslēgto E. Bištēviņu pamudinājis labprātīgi doties nāvē. Edvards Bištēviņš dzimis 1870. g. 15. septembrī Šķibes pagastā. Studējis filoloģiju un pēc Maskavas universitātes beigšanas darbojies par skolotāju Pērnavas ģimnāzijā. Nodibinoties neatkarīgajai Latvijai, tūlīt atgriezties dzimtenē un ilgus gadus darbojies Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā par klasisko valodu skolotāju. E. Bištēviņš pilnīgi pārvaldījis latīņu, grieķu, senebrēju, vācu, franču, angļu un igauņu valodu. Viņa mūža darbs ir latīniski latviskā vārdnīca, kuru sastādot un lasot korektūras, E. Bištēviņš tik stipri sabojājis redzi, ka pēdējā laikā pilnīgi zaudējis acu gaismu. E. Bištēviņš daudz rakstījis arī periodikā par skolu jautājumiem. Trimdas gaitās E. Bištēviņš smagu triecienu saņēma šogad, kad 20.jūlijā Ambergas tbc sanatorijā mira viņa kundze Marta. Haunštetenes nometnē savu mūža vakaru E. Bištēviņš pavadīja 3 savu meitu gādīgajā paspārnē. Haunštetenes nometnē dzīvo arī Bištēviņa dēla Hermaņa ģimene. Kopā ar piederīgajiem E. Bištēviņš bieži apspriedis izceļošanas iespējas un meitām Margaritai, Lidijai un Annai un dēlam Hermanim, kuru aprūpē ir 5 vēl nepieauguši bērni, jau bijusi ievadīta emigrācija uz ASV. Solītie galvojumi tomēr vēl kavējušies. Kad Haunštetenes nometnē darbu sāka aptaujas komisija, kas pret DP izturējusies asi un bieži vien drakoniskiem rīkojumiem ieteikusi braukt uz Austrāliju vai Venecuēlu, atstājot gados vecos un darba nespējīgos piederīgos Vācijā, sirmais latvju tēvs ar katru dienu vairāk sadrūmis. Pagājušā nedēļā notikusi ģimenes apspriede, kurā izlemts, ka meita Anna ar savu 8 g. v. zēnu (vīrs boļševiku laikā aizvests uz Sibīriju), paliks Vācijā, lai aklais un nespēcīgais tēvs nepaliktu bez gādīgām rokām. Pārējie piederīgie, lai nezaudētu DP statusu un reizē ar to jebkādas iespējas tikt projām no Vācijas, izšķīrušies paklausīt IRO padomdošanas komisijas norādījumiem, jo konkrēti pierādījumi, ka galvojumus lielā ģimene drīzumā saņems, vēl nav bijuši, lai gan tie no paziņām ASV jau iesniegti. Pēc IRO aptaujas gaitas E. Bištēviņš spriedis, ka izceļot kopā ar piederīgiem uz kādu citu valsti, atskaitot ASV, viņam ir gaužām mazas izredzes. Negribēdams, lai meita Anna uzņemas upuri un paliek Vācijā, E. Bištēviņš bezmiega naktī no ceturtdienas uz piektdienu izšķīries par traģisko soli. Rīta agrumā, piederīgajiem nemanot, uzgājis Haunstetenē nama jumta telpās, kur viņu vēlāk atrada mirušu. Edvardu Bištēviņu, piedaloties visiem Augsburgas latviešiem, apbedīs trešdien, 14. septembrī. Visās Bavārijas latviešu nometnēs sestdien notiks E. Bištēviņa piemiņas dievkalpojumi un aizlūgumi. Mūsu centrālās iestādes par šo traģisko notikumu informējušas baznīcu organizācijas, ārzemju presi un iespaidīgas sabiedriskas personas ārzemēs, jo sirmais mūsu kultūras darbinieks nāvē gājis vienīgi tādēļ, ka mūsu t. s. humānā gadusimtā vēl tomēr spēkā ir noteikumi, kas liedz izceļot kopā ar piederīgiem aklam tēvam, kaut arī viņa meitas un dēls apņemas rūpēties un gādāt.

Avots: Latvija, 14.09.1949