Edgars Švēde bija banku darbinieks, tirgotājs, prokūrists, dzimis 1880. gadā Valmierā, skolotāja dēls. Vectēvs Krišjānis (1818-1868) un vecmāmiņa Grieta, dz. Fišmane (1816-1882), dzīvojuši un strādājuši par audējiem Ķiķupvēveros. Tur dzīvojusi arī vectēva māte Līze (1771-1838). Līze bijusi lībiete un savas domas daudz raitāk varējusi pateikt nevis latviski, bet gan savas mātes valodā - lībiešu.

Studējis tieslietas Tērbatas un Maskavas universitātēs.

10.1920. – 10.1923. Latvijas ģenerālkonsuls Berlīnē 

1926. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis 

1929. Švēde bija Latvijas Bankas direktors,viņam tika pārmesta naudas šķērdēšana un nesegti vekseļi. Miljonu lieta. Tiesāts. Attaisnots. Valodas klīda, ka vājā apsūdzība saistīta ar starptautisku masonu netiešu līdzdalību. 

Taču, Švēde no tiesu instanču uzmanības vaļā netika.

Jau 1934.g.12.oktobrī par nelikumībām Ventspils bankā bijušo Latvijas Bankas direktoru Edgaru Švēdi tiesāja atkal. Tiesas spriedums par Ventspils bankas līdzekļu izsaimniekošanu - piesprieda 8 mēnešu cietumsodu. 

Kopš 1944. g. trimdā.

***

13.02.1929  apgabaltiesa sāks iztiesāt miljonu prāvu pret Latvijas bankas bij. galveno direktoru Oskaru Edgaru Švedi un tās pašas bankas pilnvaroto un akreditīvu nodaļas bij. vadītāju Jāni Krauzi par varas bezdarbību, ar ko Latvijas bankai cēlušies zaudējumi ap 58 milj. r. apmēra. Prāva izaicināti 28 liecinieki. Uz apsūdzēto lūgumu izaicināti Latvijas bankas direktors Ozoliņš, rūpnieki Segals, Spade, Dāvids Muške, zv. adv. Strautnieks, Saeimas deputāts Jāzeps Trasuns u. c.

Par ekspertiem izaicināti docents E. Birkhans, Diskonto bankas direktors R. Bētiņš, Biržas bankas direktors Alvills Freijs un Voldemārs Bubets.

Apsūdzēto Švedi aizstāvēs zv. adv. Vold. Alksnis, bet Latvijas bankas intereses zv. adv. Dambekalns. Abi apsūdzētie atrodas "uz brīvām kājām"×. Spriedums šodien nav sagaidāms. 

* zīmīgi, ka pat šajā senajā tekstā (ja tas nav kaut kur rediģēts), izmantots noziedzīgās pasaules žargons.