Pēc pamatskolas beigšanas Edgars Lejnieks no 1957. gada līdz 1961. gadam mācījās Rīgas Celtniecības tehnikumā. „Vēl tagad esmu pateicīgs mūsu tā laika pasniedzējiem Celmiņam, Drullem, Plauciņai, Siliņam, Stabulniekam un citiem mācību spēkiem par doto būvniecības zināšanu bagāžu. Pamatzināšanas būvniecībā man deva tieši tehnikums,” atzīst Edgars Lejnieks.

1961.gada augustā viņš sāka strādāt Rīgas Ceļu ekspluatācijas rajonā Nr.1 kā tehniķis-laborants un tā paša gada septembrī iestājās Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes dienas nodaļā. Mācības saskaņā ar tā laika programmu notika vakaros, dienā bija darbs Celtniecības fakultātes Ceļu un tiltu katedrā, pildot laboranta pienākumus līdz 1962.gada novembrim, kad tika iesaukts armijas dienestā. Mācības institūtā, jau vakara nodaļā, turpinājās samērā ilgi, jo tās uz laiku pārtrauca trīs gadu dienests armijā, kā arī izmaiņas mācību programmās. Rīgas Politehnisko institūtu Edgars Lejnieks absolvēja 1972. gadā un saņēma inženiera celtnieka diplomu.

Pēc atgriešanās no armijas 1965. gadā – darbs projektēšanas institūtā „Vojenprojekt 300”. 1966. gadā Edgars Lejnieks tika uzaicināts strādāt Zinātņu akadēmijas Speciālajā projektu un konstruktoru birojā. Darbs bija saistīts ar dažāda rakstura ēku rekonstrukcijas un jaunbūvju projektu konstruktīvo daļu izstrādi. Īpašu gandarījumu viņam sniedza pēc Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta pasūtījuma patstāvīgi izprojektētā būve, kurā var pētīt gājputnu orientēšanās spēju to migrācijas pārlidojumos. Zinātnieku vajadzībām projektētā būve ar stiklaplasta kupolu 6 m diametrā veiksmīgi tika realizēta netālu no Tukuma. „Celtniecības fakultātes docents Jānis Ulpe šo projektu novērtēja atzinīgi un man ieskaitīja kā kursa darbu”, atceras Edgars Lejnieks.

1975. gadā sekoja jauns izaicinājums – „Latvijas Finiera” ražošanas apvienības vadība Edgaram Lejniekam piedāvāja ieņemt kapitālās celtniecības daļas priekšnieka amatu.
Paralēli pamatdarbam Edgars Lejnieks no 1973. gada līdz 1975. gadam amatu savietošanas kārtībā strādāja Rīgas Celtniecības tehnikumā, kur lasīja lekciju kursu būvkonstrukcijās, kā arī vadīja un recenzēja diplomprojektus rūpniecības un civilās celtniecības specialitātē.

1980. gadā Edgars Lejnieks sāka strādāt Latvijas Valsts sadzīves pakalpojumu projektēšanas un tehnoloģijas institūtā „Pakalpojumprojekts”, ieņemot projektu galvenā konstruktora amatu. Laika gaitā institūtā viņš bija tehniskās nodaļas, galvenā konstruktora nodaļas vadītājs un projektu galvenais inženieris.

Viens no viņa dzīves nozīmīgākajiem un neaizmirstamākajiem posmiem Edgaram Lejniekam ir Atmodas sākums. Strādājot institūtā "Pakalpojumprojekts", viņš bija viens no iniciatoriem, kas nodibināja LTF grupu. No tās nodibināšanas dienas Edgars Lejnieks tika ievēlēts par grupas vadītāja vietnieku, vēlāk par vadītāju. Institūta "Pakalpojumprojekts" LTF grupa aktīvi līdzdarbojās Barikāžu dienās.
Latvijā strauji tuvojās pārmaiņu laiks, kas atspoguļojās arī institūta uzdevumos un tā struktūrā. 1993. gadā institūts „Pakalpojumprojekts” tika likvidēts.
Edgars Lejnieks 1993. gadā veiksmīgi izturēja Latgales priekšpilsētas Tautas deputātu padomes Valdes izsludināto amatu konkursu un tika pieņemts darbā Komunālās saimniecības dienestā par kapitālā remonta sektora vadītāju. Sākās darbs līdz šim vēl neiepazītā jomā, kas galvenokārt bija saistīts ar ēku apsaimniekošanas un tehniskās uzturēšanas jautājumiem. Komunālās saimniecības dienesta galvenais inženieris, Komunālās saimniecības nodaļas vadītāja vietnieks, tās pašas nodaļas vadītājs – šajos turpmāk ieņemtajos amatos Edgaram Lejniekam nācās risināt gan ar namu pārvalžu reorganizāciju, gan ar dzīvojamo namu remonta un ekspluatāciju saistītos jautājumus. Pēc vairākām reorganizācijām Edgars Lejnieks kļuva par Rīgas domes Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas Teritorijas apsaimniekošanas un attīstības nodaļas vadītāju.
Jau esot pensijā, viņš Izpilddirekcijā nodrošināja savas nodaļas galveno funkciju izpildi – Rīgas pašvaldībai piekrītošo teritoriju uzkopšanas un labiekārtošanas darbu realizāciju, kā arī perspektīvās attīstības objektu plānošanu un to realizāciju ciešā sadarbībā ar citām Izpilddirekcijas nodaļām un Rīgas domes institūcijām.

Mūrnieku ielā tika īstenots unikāls, autentisks, koka un mūra ēku ansambļa renovācijas posms, kas kompleksā ar labiekārtoto skvēru Mūrnieku un Matīsa ielas krustojumā rada īpašu noskaņu, raksturīgu pagājušā gadsimta Grīziņkalnam. Ķengaraga parks izveidojies par Latgales priekšpilsētas iedzīvotāju atpazīstamu un publiski pieejamu atpūtas vietu, radījis iedzīvotāju atsaucību un rosinājis tā tālāko labiekārtošanu un parka infrastruktūras sakārtošanu. Vecie ebreju kapi ieguvuši jaunu veidolu - sakopts skvērs ar mauriņu, atjaunots zāliens, noasfaltēti gājēju celiņi, uzstādīti soliņi, ierīkots apgaismojums, uzstādīta piemiņas zīme.
Lejnieks pabijis vai visās ar būvniecību saistītās stadijās: bijis projektētājs, pasūtītājs, projektēšanas darbu organizētājs, ēku un teritoriju apsaimniekotājs un attīstītājs. Kopš 2003. gada viņš ir LBS biedrs.

Viņam ir sieva Māra un divi dēli.

Avots: buvinzenierusavieniba.lv

           Diena, 2019, janv.