Edgars Alfrēds (Edgar Alfred) Kiršfelds dzimis 1910. gada 29. novembrī Liepājā plkst 4.00 no rīta un nākamā gada 9. janvārī viņu kristīja Liepājas Sv. Annas baznīcas draudzē (kristīts gan viņš ir mājās, ne baznīcā), par ko atrodama liecība no tā laika preses.

Vecāki: tālbraucējkapteinis Pauls Hermanis Kiršfelds (Paul Herman Kirschfeld) un viņa sieva Otīlija Johanna, dzim. Vite (Othilija Johanna, geb. Witte), abi luterticīgi.

Kūmās: kaptenis Alfrēds Kiršfelds (Paula Hermaņa brālis), inženieris Edgars Kristopsons, neprecēta meitene Erna Bauere (6. kadrs, 4. ieraksts).

Iespējams, ka Edgara Alfrēda tēvs Pauls Kiršfelds Jaunliepājas krājaizdevu sabiedrības (dibināta 1913. gadā) darbības pirmsākumos darbojās tās revīzijas komisijā.

Tikai 14 gadu vecumā jaunietis devās laimes meklējumos uz ASV, kurp no Liepājas tajā laikā varēja nokļūt ar tiešo kuģu reisu. ASV vēstniecība Latvijā savā tvitera kontā ziņo, ka 1923. gadā biļete vienā virzienā maksājusi 15 tūkstošus Latvijas rubļu (1922. gadā Latvijas Banka sāka laist apgrozībā latu naudas zīmes, tomēr apgrozībā joprojām bija arī Latvijas rublis un kapeikas) jeb 427 eiro mūsdienu ekvivalentā.

Izklausās diezgan daudz jaunietim no Latvijas, kas tikai nesen sākusi atgūties pēc Pirmā pasaules kara un spēra tikko dibinātas valsts pirmos biklos solīšus. Tāpēc visnotaļ ticama izklausās versija, kas vēsta, ka Edgars Kiršfelds Amerikas Savienotajās valstīs ieradās kā kuģa “SS Estonia” varietē pianists 1925. gadā.

Amerikā jaunietis esot iekļuvis nelegāli, un 1932. gadā Marģera Skujenieka vadītais Ministru kabinets viņam pat atņēmis Latvijas pilsonību par uzturēšanos ASV bez ārzemju pases, vēsta tvitera konts @VDKkratuve.

Tas pats avots vēsta, ka 1937. gada martā – mēnesi pirms Džeka Nikolsona piedzimšanas – E. Kiršfelds no Georga Stūrīša Pērkonē mantojis nekustamo īpašumu. Tomēr, tā kā Kiršfelds atradās ASV, tiesa tā paša gada septembrī kā īpašuma pārraudzītāju norīkoja Kārli Kazerovski, kurš šos pienākumus veica līdz pat 1944. gadam.

Andra Strautmaņa uzietais laikraksta “Asbury Park Press” nekrologs liecina, ka Kiršfelds, kurš Amerikā kļuva par Kingu, miris 1985. gadā 75 gadu vecumā.

Dzīves pēdējos 11 gadus viņš pavadīja Oušenas pilsētiņā netālu no Ņujorkas, bet šajā apvidū nodzīvojis faktiski visu laiku kopš pārcelšanās no Liepājas.

Viņš savas dzīves laikā strādājis izklaides industrijā – bijis šovu režisors, viņam savulaik piederējusi “Edija Kinga studija”, vadījis vodeviļas grupu. Dibinājis Osberijas “Park Boys Club” orķestri, kura uzstāšanās 1957. gadā demonstrēta ASV nacionālajā televīzijā, pats bijis dejotājs un pianists, kā arī pasniedza klavierspēli un dejas.

Dzīves pēdējos gados E. Kings uzstājās Šoras apgabala viesnīcās un restorānos. Kings arī bija Otrā pasaules kara veterāns.

Kā viņa dzīvesbiedrene nekrologā minēta Gvendolīna Tildslija. Pārim bija četras mazmeitas, meita Pamela Hamernika un dēls Edgars A. juniors, kura dzīvesvieta norādīta Neptūnas pilsēta – tā pati, kurā 1937. gada 22. aprīlī piedzima Džeks Nikolsons.

Nikolsona māte ir dejotāja Džūna Frānsisa Nikolsone, kura bija precējusies ar itāļu izcelsmes amerikāņu skatuves mākslinieku Donaldu Fursillo, tomēr aktiera biogrāfs Patriks Makgiligans apgalvo, ka Nikolsona īstais tēvs ir latvietis Edgars Alfrēds Kiršfelds jeb Edijs Kings.

Edijs Kings savas karjeras laikā ilgi strādājis izklaides biznesā un bijis arī Džūnas Nikolsones menedžeris.

Kad Džeks piedzima, viņa māte bija tikai 17 gadus veca, turklāt neprecējusies, jo izrādījās, ka Fursillo jau bija cita sieva, un Džūnas laulība ar Donaldu nebija likumīga.

Lai meita varētu turpināt savu karjeru, mazo Džonu Džozefu Nikolsonu apņēmās audzināt viņa vecāki.

Tikai 1974. gadā žurnāla “Times” pētnieki noskaidroja un informēja Džeku Nikolsonu, ka Džūna ir nevis viņa māsa, kā aktieris uzskatīja savas dzīves pirmos 37 gadus, bet gan māte.

Šajā lomā viņš gan Džūnu tā arī neiepazina, jo viņa mira 1960. gadā 40 gadu vecumā, un 1974. gadā jau četrus gadus kā viņsaulē bija arī Džeka vecmāmiņa, kuru viņš tik ilgi uzskatīja par savu mammu.

Uzzinājis par šiem faktiem, aktieris sacījis, ka tas ir visai dramatiski, tomēr šie jaunumi nav traumējoši, jo viņš ir psiholoģiski spēcīgs.

Šķiet, ka aktieris samierinājās ar to, ka tā arī neuzzinās sava īstā tēva vārdu, sakot, ka tikai Etela (vecmāmiņa) un Džūna zināja patiesību, bet viņas to nevienam neatklāja. Tāpat Nikolsons izvēlējās neveikt DNS testu, lai noskaidrotu patiesību.

Avoti:

1. "Džeka Nikolsona saknes, iespējams, meklējamas Liepājā", pieejams: https://www.liepajniekiem.lv/izklaide/dzeka-nikolsona-saknes-iespejams-meklejamas-liepaja/
2. 1938.08.30-Kurzemes-Vārds-Nr-195
3. https://www.raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2426:28371#&gid=1&pid=6