Dzimis 1904. g. 16. okt. Rīgā skolotāju ģimenē.

Tēvs Pēteris, māte Emma Lizete, dz. Jonāte. Latvietis, luterticīgs.

1914.–15. g. mācījies Rīgas Aleksandra ģimnāzijā.

1. pasaules kara laikā 1915. g. ar ģimeni devies bēgļu gaitās, dzīvojis Mogiļevas gub., no 1916. g. Veru (tag. Igaunijā), mācījies uz Veru evakuētajā Rīgas Aleksandra ģimnāzijā.

No 1917. g. mācījies Veru vīriešu ģimnāzijā.

1918. g. aug. atgriezies Latvijā, mācījies Rīgas Latviešu izglītības biedrības skolā.

1919.–22. g. mācījies Rīgas pilsētas 1. vidusskolā.

1922.–30. g. un 1932. g. studējis tieslietas LU (beidzis 1932. g. dec.).

1923. g. febr.–1924. g. sept. kancelejas ierēdnis Valsts zemes bankā.

No 1924. g. sept. kancelejas ierēdnis Tiesu palātā (no 1924. g. nov. vecākais kancelejas ierēdnis, no 1925. g. febr. jaunākais tiesamatu kandidāts).

1929. g. jūl. iecelts par vecāko tiesamatu kandidātu Jelgavas apgabaltiesā.

No 1929. g. okt. papildu miertiesnesis Jelgavā, no 1931. g. marta miertiesnesis Viesītē.

1933. g. 30. nov.–1940. g. Jelgavas apgabaltiesas loceklis.

Bijis aizsargs, kulturālās daļas lektors 4. Jēkabpils aizsargu pulkā, pēc tam aizsargs 16. Jelgavas aizsargu pulkā (no 1938. g. pulka saimniecības darbvedis).

Darbojies Latviešu un itāļu tuvināšanās biedrībā, Jelgavas Latviešu biedrībā, Zemgales klubā, Latvijas Juristu biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrības padomes loceklis.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Jelgavas apgabaltiesas kriminālnodaļas tiesnesis. 

1944. g. jūl. Jelgavas bombardēšanas laikā devies uz Kurzemi, no kurienes bēgļu laivā pārcēlies uz Zviedriju.

Iesākumā strādājis fizisku darbu, no 1945. g. strādājis iestāžu arhīvos, no 1949. g. bijis grāmatvedis.

1974. g. dec. pensionējies.

No 1945. g. darbojies Zviedrijas Latviešu apvienības vadībā, 1953. g. ievēlēts par Zviedrijas Centrālās padomes locekli. Darbojies arī Latviešu palīdzības komitejā, Stokholmas latviešu draudzes vadībā, bijis arī studentu korporāciju Sadarbības konventa Zviedrijā seniors.

Miris 1995. g. 17. martā Stokholmā, Zviedrijā.

Precējies ar Lūciju Sukuti (1907. g. 23. janv. Rīgā–2001. g. 10. janv. Stokholmā, Zviedrijā).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 3727. f., 1. apr., 25. l., 329., 476. lp.; 27. l., 53. lp.; 1534. f., 5. apr., 190. l.; 1578. f., 11. apr., 148. l.; 1640. f., 1. apr., 527. l., 258. lp.; 3700. f., 1. apr., 183. l., 124. lp.; 7427. f., 1. apr., 6496. l.; Aizsargu kartotēka; Stāks E. Lettoņi Zviedrijā. Lettonia 90 gados. Ņujorka, 1960; ARCH. XI; Blūms I. Fil! Edgars Stāks, iur., 23. II, 80- gadnieks. Vita Nostra. 1985. Nr. 31/32; AL; Pētersons P. Tiesnesim Edgaram Stākam 85 gadi. Brīvā Latvija. 1989. g. 9. okt.; LUAJ.

No E. Stāka 1940. g. 10. dec. raksta Latvijas PSR Tieslietu tautas komisariāta Kadru nodaļai: “Līdz šim strādāju Jelgavas apgabaltiesā par šīs tiesas locekli. Sakarā ar Jelgavas apgabaltiesas likvidāciju ar 1940. g. 1. decembri, esmu palicis bez darba un materiālās bāzes, jo līdz šim visu laiku eksistēju vienīgi no savas darba algas. Tāpēc lūdzu Tieslietu Tautas Komisariāta Kadru nodaļu piešķirt man kādu, piem., darbveža vai citu nodarbošanos Tieslietu Tautas Komisariātam padotās iestādēs pēc iespējas Rīgā, jo Rīgā dzīvo abi mani darba nespējīgie vecāki.” (LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 148. l., 40. lp.)