Džordžs Vašingtons  bija pirmais ASV prezidents.

Dzimis Vestmorlendā, Virdžīnijas štatā Mantojot Mountvērnonu, kļūst par bagātu muižnieku. 1754.gadā – iecelts par Virdžīnijas galveno komandieri

1774.gadā – sākas Bostonas konflikts un Vašingtonam piedāvā komandēt 7 no 10 rotām

1775.gadā – ievēl par ģenerāli

1776.gadā – vada komisiju, kas sagatavo Neatkarības deklarāciju Tā paša gada 4.jūlijā pieņem šo deklarāciju

1778.gadā – Francija atzīst ASV neatkarību

1781.gadā 19.oktobrī Anglija kapitulē

1787.gadā sāk veidot Konstitūciju, kurā piedalījās arī Bendžamins Franklins un Tomass Džefersons

1787.gada 17.spetembrī Konstitūcijas projekts nodots atklātībā 1788.gada 4.jūlija Neatkarības deklerācijas pieņemšanas 12. gadadienas svinības notika ar saukli “Vašingtonu par prezidentu!”

1789.gadā tiek ievēlēts par pirmo ASV prezidentu

1793.gadā tiek otrreiz ievēlēts par ASV prezidentu

1797.gada 4.martā aiziet no prezidenta posteņa

Mirst 1799.gadā naktī, no 14. uz 15. decembra, slimības dēļ.testamentā paredzēja saviem vergiem brīvlaišanu

1790. un 1791. gadā Vašingtons meklēja vietu jaunajai galvaspilsētai, kas mūsdienās ir nosaukta viņa vārdā.  

Dēvēts par „nācijas tēvu”, tieši Vašingtons kā armijas virspavēlnieks lielā mērā panāca, ka Jaunās pasaules kolonijas kļuva par neatkarīgu valsti. Kā 1. ASV valsts galva viņš ielika stiprus pamatus mūsdienu federālās valdības sistēmai. Viņš ieteica trīskāršu varas sadalījumu starp izpildvaru (prezidents), likumdošanu (kongress) un tiesu varu.

Bija bagāts plantators - 8000 akru zemes, vairāk nekā 300 vergi, - kura īpašumu vērtība 2010. gada ekvivalentā bija 525 000 000 USD, bet prezidenta alga bija 2% no ASV valsts budžeta.